Vai Polija saglabās nostāju kā Ukrainas ciešākais sabiedrotais?
Pirms Polijas parlamenta vēlēšanām nākamgad iekšpolitiskā spraiga cīņa un pieaugošs naids pret Ukrainas bēgļiem raisa jautājumus par valsts turpmāko atbalstu Ukrainai. Analītiķi diskutē par šo procesu iemesliem raidījumā "Komandcentrs".
Polijā pēc gada gaidāmas parlamenta vēlēšanas, un iekšpolitiskā situācija valstī kļūst arvien saspringtāka. Notiek gan veco politisko partiju šķelšanās, gan jaunu spēku veidošanās. Nesen no ilgstoši valdījušās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) atdalījies bijušais premjers Mateušs Moraveckis, izveidojot savu jaunu politisko kustību.
Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām, premjera Donalda Tuska partija joprojām saglabā līderpozīcijas ar krietnu pārsvaru pār konkurentiem. Tomēr, ja konservatīvās opozīcijas partijas spētu apvienoties, tās teorētiski varētu apdraudēt Tuska valdību. Pagaidām gan opozīcijā vērojama pretēja tendence - sadrumstalotība un jaunu partiju rašanās, nevis konsolidācija.
Pieaug spriedze ap Ukrainas bēgļiem
Vienlaikus Polijas politiskajā dienaskārtībā arvien lielāku vietu ieņem diskusijas par Ukrainas bēgļiem, un daļā sabiedrības vērojama pieaugoša naidīga attieksme pret viņiem. Izdevums "The Kyiv Independent" ziņojis, ka šā gada pirmajā pusgadā Polijas policija saņēmusi 180 pieteikumus par naida noziegumiem pret ukraiņiem - par trešdaļu vairāk nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā.
Šī parādība rada jautājumus, vai un cik ilgi Polija turpinās būt viena no visuzticamākajām Ukrainas atbalstītājām karā pret Krieviju. Par šo tēmu - kādēļ pieaug spriedze un kam tā varētu būt izdevīga iekšpolitiskajā cīņā - raidījumā "Komandcentrs" diskutē Rīgas Stradiņa universitātes lektore, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktora vietniece Elīna Vrobļevska un Latvijas Universitātes vēsturnieks Edvards Seliškis.
Eksperti pievēršas jautājumam, vai naidīgums pret ukraiņiem sakņojas vēsturiskos priekšstatos starp abām tautām, vai arī tas galvenokārt ir politisko spēku instruments pirms gaidāmajām vēlēšanām.
