Vai Pakistānas, Saūda Arābijas un Turcijas aizsardzības pakts maina ASV stratēģiju Tuvajos Austrumos?
Analītiķi dalās viedokļos par nesen noslēgtu Pakistānas, Saūda Arābijas un Turcijas aizsardzības vienošanos — daļa uzskata, ka tā iezīmē plašāku stratēģisko pāreju reģionā, citi to vērtē kā ASV interesēm labvēlīgu soli.
Starp reģiona un starptautiskajiem drošības ekspertiem izvērsusies diskusija par jaunizveidoto Pakistānas, Saūda Arābijas un Turcijas aizsardzības pakta iespējamo ietekmi uz spēku samēru Tuvajos Austrumos un plašākā apkārtnē.
Daļa analītiķu uzskata, ka vienošanās var iezīmēt sākumu būtiskākām pārmaiņām reģionālajā drošības arhitektūrā, kurā trīs militāri un politiski nozīmīgas valstis — kodolieroci apsaimniekojoša Pakistāna, ietekmīgā Saūda Arābija un NATO dalībvalsts Turcija — veido ciešāku savstarpējo saikni. Šāda konfigurācija, viņuprāt, varētu ilgtermiņā mainīt tradicionālos alianses modeļus, kas gadu desmitiem balstījušies uz ciešu sadarbību ar Vašingtonu.
Cita eksperta grupa gan norāda, ka pakts nebūt nav pretrunā ar ASV interesēm reģionā, bet drīzāk tās papildina un pastiprina. Šie analītiķi uzsver, ka visas trīs iesaistītās valstis jau ilgstoši uztur ciešas attiecības ar Vašingtonu, tāpēc jauno vienošanos var lasīt kā reģionālo partneru centienus stiprināt savstarpējo drošības sadarbību, nevis kā mēģinājumu distancēties no ASV ietekmes sfēras.
Diskusija atspoguļo plašāku nenoteiktību par to, kā mainās spēku samērs Tuvajos Austrumos laikā, kad reģiona valstis arvien aktīvāk meklē papildu drošības garantijas ārpus tradicionālajām divpusējām attiecībām ar Rietumu lielvarām. Vienlaikus eksperti atzīst, ka pakta patiesā ietekme uz ASV stratēģisko pozīciju kļūs skaidrāka tikai laika gaitā, vērojot, kā tas ietekmēs praktisko sadarbību starp iesaistītajām pusēm.
