Vai Eiropa var palīdzēt dziedēt kara neredzamās rētas?
Pēc četrarpus kara gadiem Ukrainā fiziskie postījumi ir redzami, taču psiholoģiskās traumas ir grūtāk izmērāmas. Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibands aicina garīgās veselības atbalstu padarīt par atveseļošanās centrālo daļu, vienlaikus Eiropai jāpārdomā lomas humānajā palīdzībā, ASV atkāpšanās apstākļos.
Pēc četrarpus kara gadiem Ukrainā fiziskie postījumi ir acīmredzami, taču psiholoģiskais kaitējums, ko radījusi okupācija, pārvietošana un zaudējumi, ir daudz grūtāk izmērāms, lai gan tikpat neatliekami jālabo.
Starptautiskās glābšanas komitejas prezidents un izpilddirektors Deivids Milibands, kurš nesen atgriezies no dienvidu Ukrainas, uzsver, ka garīgās veselības atbalstam jākļūst par valsts atveseļošanās centrālo daļu. Viņš arī norāda, ka apzināta civiliedzīvotāju un civilās infrastruktūras apšaude — sākot no Ukrainas līdz Gazai, Sudānai un Kongo — liecina par augošu “jaunu pasaules nekārtību”.
Kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa vadībā ASV atkāpjas no humānās palīdzības, Eiropa aicināta aizpildīt šo tukšumu gan Ukrainā, gan ārpus tās.
Tāpat šonedēļ aprit 10 gadi kopš Brexit balsojuma. Podkāstā Anne Mselvoja pievienojas, lai apspriestu politisko haosu Londonā, to, ko nozīmē Kīra Stāmera aiziešana ES un Lielbritānijas attiecību atjaunošanai, un vai Endijs Bērnhems varētu būt gatavs padziļināt šīs saites.
