«Vai baba nomirs?» Kā runāt ar bērniem Latgalē, kur šūnapraides skan biežāk nekā modinātāja signāls
Rīdzinieces Daces ģimenē bērnu vasaras plānus izjauc bailes no nāves, ko pastiprina biežās šūnapraides Latgalē. Visvairāk satraukts ir otrklasnieks, kurš naktīs raud un baidās par vecvecāku dzīvību.
/nginx/o/2026/06/09/17701216t1h172a.jpg)
«Notikumi Latgalē mūsu vasaru ir sagriezuši kājām gaisā,» stāsta rīdziniece Dace. Viņas ģimenē aug trīs skolnieki, un vasaras plāns bija skaidrs: jūnijs pie babiņas Latgalē, jūlijs pie omes Kurzemē, augusts kopā ar vecākiem. Taču šovasar bērnu satraukums par drošību ir izjaukis ierasto ritmu.
Visjutīgāk uz situāciju reaģē otrklasnieks. Viņš lūdz pagriezt skaļāk ziņas, katru dienu zvana babiņai un naktīs mostas asarās, baidoties, ka vecvecāki nomirs un galu galā visi aizies bojā. «Vai baba nomirs?» ir jautājums, kas skan arvien biežāk.
Ģimene saskaras ar grūtu uzdevumu – kā mierināt bērnus, kad šūnapraides atskan biežāk nekā modinātājs, un ziņas par notikumiem reģionā ir nemitīgi satraucošas. Vecāki cenšas rast vārdus, lai paskaidrotu un nomierinātu, taču atbilžu nav viegli atrast. Rakstā tiek meklētas vadlīnijas, kā runāt ar bērniem par nāvi un bailēm šādā situācijā.
