Vācu uzņēmumi Bakū izklāsta plānus gāzes, infrastruktūras un zaļās enerģijas jomā
Vācijas-Azerbaidžānas savienojamības konferencē Bakū vācu uzņēmumi pastāstīja par ieguldījumu plāniem Azerbaidžānā – no gāzes piegādēm līdz vēja enerģijai un loģistikai. Eiropa cenšas samazināt atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem.
Azerbaidžānas galvaspilsētā Bakū notikušajā Vācijas-Azerbaidžānas savienojamības konferencē 2026 vācu enerģētikas un infrastruktūras uzņēmumi izklāstīja konkrētus ieguldījumu plānus. Tie aptver gāzes piegādes, atjaunojamo enerģiju un loģistiku gar Vidējo koridoru – tirdzniecības maršrutu starp Eiropu un Āziju caur Dienvidkaukāzu. Tas notiek laikā, kad Eiropa meklē veidus, kā mazināt atkarību no Krievijas fosilās enerģijas. Pasākumu rīkoja Vācijas-Azerbaidžānas tirdzniecības palāta (AHK Azerbaijan), un tajā piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieku, tostarp vairāk nekā 35 viesi no Vācijas un Azerbaidžānas amatpersonas.
Sadarbības jauns pamats
Palātas izpilddirektore Nargisa Vika uzsvēra, ka spēcīgās divpusējās tirdzniecības saites jāizmanto konkrētu investīciju veicināšanai. Vācijas vēstnieks Dirks Lölke norādīja, ka pēc Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva nesenās vizītes Berlīnē reģionālā savienojamība var kļūt par otru divpusējo ekonomisko attiecību pīlāru līdzās enerģētikas sadarbībai.
Zaļā enerģija
Uzņēmums Siemens Energy paziņoja, ka gatavs nodrošināt tehnoloģijas un zināšanas Azerbaidžānas atjaunojamās enerģijas sektoram un plānotajam Kaspijas jūras–Melnās jūras–Eiropas zaļās enerģijas koridoram. Azerbaidžānas enerģētikas ministra vietnieks Elnurs Soltanovs informēja, ka līdz 2032. gadam valsts plāno attīstīt 8 GW vēja un saules projektu. Valsts mērķis ir līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas daļu uzstādītajā elektroražošanas jaudā palielināt līdz 30 %. Vācu tehnoloģiju piegādātāji interesējas arī par elektrotīklu modernizāciju, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmām un elektrotransporta uzlādes infrastruktūru. Palātas pārstāve Jūlija Egela paziņoja par gaidāmu vācu enerģētikas uzņēmumu tirdzniecības misiju uz Azerbaidžānu.
Gāzes piegādes un vēja turbīnas
Vācijas gāzes importētājs VNG AG vēlas 15–20 gadu ilgu piegādes līgumu ar Azerbaidžānas valsts naftas kompāniju SOCAR un būtiski palielināt importa apjomus. Vēja turbīnu ražotājs Enercon izvērtē vietējas ražotnes izveidi Azerbaidžānā, izmantojot Vācijas finansējumu un tehnoloģijas. Formāla piedāvājuma vēl nav, un ieguldījuma apjoms būtu atkarīgs no pieprasījuma; viena 7 MW turbīna šobrīd maksā aptuveni 7–8 miljonus eiro.
Vidējā koridora digitalizācija
Azerbaidžāna cer, ka līdz 2030. gadam caur valsti ietekošo tranzīta kravu apjoms sasniegs 30 miljonus tonnu. Ekonomikas ministra vietnieks Samads Baširli vācu ražotājiem piedāvāja Alatas brīvo ekonomisko zonu eksportam orientētai ražošanai, bet digitālās attīstības un transporta ministra vietnieks Rašads Hasanovs uzsvēra digitalizācijas nozīmi koridora efektivitātes celšanā.
