Vācijas galēji labējā partija AfD tuvojas varas iegūšanai
Aptaujas liecina, ka AfD atbalsts Saksijā-Anhaltē pārsniedz 40%, un partija gatavojas veidot savu pirmo federālās zemes valdību, kuru vadītu Ulrihs Zīgmunds.
Vācijas galēji labējā partija „Alternatīva Vācijai” (AfD) ir tuvu tam, lai septembrī gaidāmajās reģionālajās vēlēšanās Saksijā-Anhaltē izveidotu savu pirmo valdību. Aptaujās AfD atbalsts ir stabili virs 40%, un, neraugoties uz skandāliem un ārējiem satricinājumiem, partijas popularitāte nesamazinās. Ja mazākās partijas, piemēram, zaļie un brīvie demokrāti, nepārvarēs 5% barjeru, AfD varētu iegūt absolūto vairākumu. Pat ja tā nenotiktu, vienīgais veids, kā izslēgt AfD no varas, būtu apgrūtinoša visu pārējo partiju koalīcija, kas, visticamāk, ātri izjuktu.
Ulrihs Zīgmunds un partijas platforma
Par AfD vadošo kandidātu un, visticamāk, nākamo Saksijas-Anhaltes premjerministru tiek uzskatīts 35 gadus vecais Ulrihs Zīgmunds. Bijušais pārdevējs un CDU biedrs pirms desmit gadiem pārgāja uz AfD. Viņš ir kļuvis par vienu no partijas jaunajām zvaigznēm, pateicoties aktīvai klātbūtnei TikTok, kas piesaista jaunākos vēlētājus. Zīgmunds solījis gados vecākiem iedzīvotājiem atjaunot "labo, veco, drošo Vāciju". Partijas 150 lappušu programma paredz bēgļu deportāciju vai ievietošanu kopmītnēs, sabiedrisko mediju finansējuma atņemšanu, "woke" kultūras simbolu aizliegšanu skolās, tostarp geju praida karogus, un "patriotiskas" kultūras veicināšanu. Tā arī kritizē Bauhaus mākslas virzienu, kam reģionā ir spēcīgas saknes. Dzimstības veicināšanai partija sola nodokļu atlaides un bezmaksas bērnu aprūpi ģimenēm, kas sastāv no "tēva, mātes un pēc iespējas vairāk bērnu".
Ietekme uz Vāciju un Eiropu
AfD nokļūšana varā radītu būtiskas sekas. Tā mainītu dzīvi Saksijā-Anhaltē, ietekmētu Bundesrātu un apgrūtinātu informācijas apmaiņu starp federālajām zemēm. Tas atbalsotos arī Bundestāgā un kanclera Frīdriha Merca valdībā. Plašākā mērogā tas mainītu Vācijas sabiedrību un dotu impulsu galēji labējām kustībām visā Eiropā, kā arī iepriecinātu Trampa administrāciju, kas atbalsta AfD. Neskatoties uz to, Vācijas politiķi un sabiedrība, šķiet, nav gatavi šī pārsteiguma patiesajam mērogam.
Zīgmunds solījis ievērot tiesiskumu, taču viņa retorika liecina par pretējo. Ārpolitikas jomā, kas ir federālās valdības atbildība, viņš aicina atcelt sankcijas pret Krieviju, atjaunot krievu valodas stundas skolās un uzskatīt ukraiņus par nelegālajiem migrantiem, nevis kara bēgļiem. Partijas reģionālā nodaļa jau ir atzīta par "labēji ekstrēmistisku" Vācijas Iekšējās izlūkošanas dienestā, taču tiesa februārī uz laiku apturēja šī apzīmējuma lietošanu.
