Vācija turpinās samazināt tūrisma vīzu skaitu Krievijas pilsoņiem

Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Martins Gīze paziņojis, ka valsts plāno vēl vairāk ierobežot tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, ziņo raidsabiedrība Deutsche Welle.

Paziņojums nāca dienu pēc tam, kad Vācija apsūdzēja Krieviju mēģinājumā sabotēt Ukrainas An-124 kravas lidmašīnu Leipcigas lidostā. Vācija tad arī paziņoja par lēmumu slēgt Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un tā sauktā "Krievijas nama" darbību Berlīnē, kā arī pastiprināt ieceļošanas kontroli Krievijas pilsoņiem.

Gīze skaidroja, ka Krievijas pilsoņu tūrisma braucieni uz Vāciju "nevar turpināties iepriekšējā formātā", jo "normalitātes nav", kamēr Krievija "ved agresīvu karu". Viņš norādīja, ka dažādas valstis piemēro atšķirīgu stingrības pakāpi, lemjot par Šengenas vīzu izsniegšanu.

"Šeit vēl ir jāstrādā. Mēs par šo jautājumu risināsim sarunas arī ar saviem partneriem Eiropas Savienībā. Vēlamies, lai izsniegto vīzu skaits tiktu samazināts vēl vairāk," teica ministrijas pārstāvis.

Pēc Gīzes teiktā, pasākumu mērķis ir nodrošināt ieceļošanu tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nerada apdraudējumu, tomēr viņš neprecizēja, kā tas tiktu noteikts. Viņš piebilda, ka sīkākas detaļas šobrīd nebūtu prātīgi izpaust, jo Berlīnes mērķis ir "mazināt riskus", un viņš negribot dot iespēju šos kontroles pasākumus apiet.

Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Nečajevs aģentūrai TASS paziņojis, ka "Krievijas nama" darbiniekiem Berlīnē likts atstāt valsti septiņu dienu laikā. Viņš skaidroja, ka starpvaldību līgums par nama darbību ir spēkā līdz 2027. gada vasarai, taču darbinieki, kas pārstāv organizāciju Rossotrudņičestvo, tomēr tiek izraidīti.

Sabotāžas mēģinājums Leipcigā

Leipcigas lidostā 5. augusta naktī tika atrasts drons ar piestiprinātām sprāgstvielām netālu no Ukrainas An-124 kravas lidmašīnas, kas pārvadāja munīciju. Vēlāk noskaidrojās, ka dronu bijis vairāk. 1. septembrī Vācija oficiāli vainoja Krieviju šajā sabotāžas mēģinājumā, savukārt Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Vācija "iet pa turpmākas eskalācijas ceļu".

Pēc DW datiem, Vācijas konsulāti 2024. gadā Krievijas pilsoņiem izsniedza aptuveni 27 000 īstermiņa Šengenas vīzu, kamēr 2019. gadā pirms pandēmijas šis skaitlis bija aptuveni 330 000. Savukārt ES kopumā 2025. gadā izsniedza 620 000 Šengenas vīzu Krievijas pilsoņiem — par 10,2% vairāk nekā gadu iepriekš, lielākajai daļai pieteikumu dodoties uz Franciju, Itāliju un Spāniju.