Vācija izsauc Ķīnas vēstnieku saistībā ar ziņām par Krievijas karavīru apmācību Ķīnā; Krievija paziņo par Kostjantinivkas ieņemšanu
Vācija nosaukusi par dziļi satraucošiem ziņojumus par Krievijas karavīru apmācību Ķīnā, savukārt Krievija apgalvo, ka pilnībā kontrolē Kostjantinivku Ukrainas austrumos, bet Sumos krievu triecienā gājuši bojā četri cilvēki.
Vācijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka Ķīnas vēstnieks Berlīnē ir izsaukts uz steidzamām pārrunām saistībā ar mediju ziņām, ka Krievijas karavīri tiktu apmācīti Ķīnā. Šie “dziļi satraucošie” ziņojumi liecina par atbalstu Krievijai no Ķīnas valsts institūciju, jo īpaši Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas puses, teikts ministrijā. Vācijas ārlietu ministrija uzsvēra, ka “jebkas, kas ļauj Krievijai turpināt agresijas karu pret Ukrainu, ir arī drauds mūsu drošībai”.
- maijā Vācijas laikraksts “Die Welt” ziņoja, ka Ķīnas armija slepeni apmācījusi vairākus simtus Krievijas karavīru savā teritorijā, no kuriem daži vēlāk nosūtīti uz Ukrainu, atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestu klasificētiem dokumentiem.
Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien apgalvoja, ka tās spēki “pilnībā” pārņēmuši kontroli pār Kostjantinivku Ukrainas austrumos – pilsētu, kuras ieņemšanu Maskava ilgi bija centusies panākt, virzoties caur Doneckas apgabalu. Kaujas par šo pilsētu, kurā pirms kara dzīvoja ap 78 000 iedzīvotāju, notika kopš 2025. gada beigām un tagad veidoja galvenos Krievijas centienus vairāk nekā 1000 km garā frontē. “Pilsēta tagad ir pilnībā mūsu kontrolē,” žurnālistiem sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Neatkarīgas šī apgalvojuma pārbaudes nebija.
Arī piektdien notikušais masīvs Krievijas planējošās bumbas trieciens Ukrainas ziemeļu pilsētas Sumi centram nogalināja vismaz četrus cilvēkus, tostarp vienu bērnu, un ievainoja 27, paziņoja apgabala gubernators Olehs Hrihorovs. Citas teritorijas Sumu apgabalā un Ukrainas dienvidaustrumos, tuvāk frontes līnijai, arī tika pakļautas Krievijas uzbrukumiem, nogalinot kopumā sešus cilvēkus. Pēc uzbrukuma Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Ukrainas sabiedrotos pastiprināt spiedienu uz Krieviju, “lai teroru varētu apturēt”.
Ukraina meklē veidus, kā mazināt spriedzi ar Poliju, piektdien sacīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks, piebilstot, ka Polijas austrumu kaimiņvalstij būtu jāsamierinās ar savu vēsturi, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm pasliktinājās pēc tam, kad Polijas prezidents Karols Navrockis atņēma Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Polijas augstāko apbalvojumu, jo Zelenskis bija nosaucis armijas vienību nemiernieku vārdā, kas Otrā pasaules kara laikā nogalināja poļus. Tusks, būdams Navrocka politiskais pretinieks, ir centies mazināt spriedzi un sacīja, ka no piektdienas tikšanās starp Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu un viņa Polijas kolēģi Radoslavu Sikorski Varšavā saņēmis pozitīvus signālus. Tusk minēja, ka tiek apsvērtas konsultācijas starp vēsturniekiem un sarunas starp abu valstu reliģiskajiem līderiem.
Lietuvas prezidents piektdien paziņoja, ka viņa valsts vēlas tikt integrēta Rietumu kodolatturēšanas sistēmā pret Krieviju, jo tā gatavojas atcelt aizliegumu izvietot kodolieročus. Uzstājoties preses konferencē Berlīnē, prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka Lietuva veic soļus, lai atceltu konstitucionālo aizliegumu, un piebilda: “Mēs vēlētos būt šīs kodolatturēšanas neatņemama sastāvdaļa.” “Pirms dažām dienām es ierosināju konstitūcijas grozījumu, lai atceltu esošo ierobežojumu iespējamai kodolieroču izvietošanai Lietuvā,” viņš piebilda. Drīz pēc tam 50 Lietuvas deputātu grupa iesniedza grozījumu, kas vēl jāiesniedz parlamentam.
Piektdien Pasaules vieglatlētikas padome apstiprināja savu lēmumu izslēgt Krievijas un Baltkrievijas sportistus no starptautiskām sacensībām, četrus gadus pēc sākotnējo sankciju noteikšanas saistībā ar iebrukumu Ukrainā. Pasaules vieglatlētika 2023. gadā nobalsoja par Krievijas Vieglatlētikas federācijas astoņus gadus ilgā dopinga aizlieguma izbeigšanu, bet atsevišķais aizliegums par iebrukumu Ukrainā liedza viņu sportistiem piedalīties. “Mēs iesniedzām Padomei apsvēršanai iespējas šajā jautājumā, tomēr sākotnējais lēmums par sankcijām, kas aizsargā mūsu sacensību integritāti un taisnīgumu, paliek spēkā, jo nav vērojama taustāma virzība uz miera sarunām,” paziņojumā sacīja Pasaules vieglatlētikas prezidents Sebs Ko.
