Vācijā gandrīz 60 000 labējo ekstrēmistu – pieaugums par 8000

Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV) publiskojis savu ikgadējo ziņojumu, kurā teikts, ka labējie ekstrēmisti joprojām ir lielākie draudi Vācijas demokrātijai. To skaits pagājušajā gadā pieaudzis par vairāk nekā 8000, sasniedzot 58 700. No tiem 5600 tiek uzskatīti par potenciāli vardarbīgiem. Biroja vadītājs Sinans Sēlens uzsvēris, ka Vācijas demokrātija ir „praktiski pastāvīgā uzbrukumā” gan no iekšienes, gan ārpuses. Ārējie draudi galvenokārt nāk no Krievijas, Ķīnas un Irānas.

Pieaugums lielā mērā skaidrojams ar partijas „Alternatīva Vācijai” (AfD) izaugsmi. Tās biedru skaits 2025. gadā pieaudzis līdz 70 000. AfD tuvākajās dienās plāno partijas kongresu Erfurtē, un iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrinds brīdinājis par iespējamu vardarbību protestu laikā. Viņš aicinājis protestētājus saglabāt miermīlību.

Pagājušajā gadā federālajās vēlēšanās AfD ieguva 20,8% balsu un 152 no 630 parlamenta vietām. Pirms septembra vēlēšanām Saksijā-Anhaltē tā reitingi sasniedz 40%, kas tai varētu dot iespēju pirmo reizi izveidot valdību federālajā zemē.

BfV ziņojumā arī atzīmēts, ka labējās grupas arvien vairāk cenšas ietekmēt bērnus un jauniešus, kā arī vervēt jaunus biedrus ekstrēmistu mūzikas pasākumos, kas sasniedza rekordlielu apmeklējumu. AfD iepriekš tika atzīta par labēji ekstrēmistisku grupējumu, bet šī klasifikācija ir apturēta tiesvedības dēļ. ASV amatpersonas šo soli kritizējušas, taču Vācijas Ārlietu ministrija to aizstāvējusi.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka „Reihsbīrgeru” un „Selbstvalteru” grupās ir aptuveni 26 000 labējo ekstrēmistu, kas neatzīst Vācijas Federatīvo Republiku. Kreisā ekstrēmisma skaits pieaudzis par 4200, sasniedzot 42 200, un vardarbība pret aizdomās turētiem labējiem ekstrēmistiem un policistiem ir ievērojami pieaugusi. Islāmistu vai islāmistu terorismā iesaistīto skaits nedaudz pieaudzis līdz 28 645.