Ukraiņu uzņēmējs: ko Ukraina darītu savādāk, atgriežoties 2021. gadā, un ko no tā var mācīties Latvija

Delfi publicētā viedokļrakstā ukraiņu uzņēmējs atskatās uz laiku pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un pārdomā, ko valsts darītu savādāk, ja varētu atgriezties 2021. gadā.

Autors atgādina, ka 2021. gadā kara draudi ukraiņiem nebija teorētisks jēdziens – kaujas Doneckas un Luhanskas apgabalos notika jau astoto gadu, un Krima bija okupēta. Tomēr, neraugoties uz analītiķu brīdinājumiem par iespējamu plašu Krievijas uzbrukumu, lielākā daļa iedzīvotāju pilna mēroga karā neticēja, un tos, kas gatavojās sliktākajam scenārijam, uzskatīja par dīvaiņiem. Militārpersonas tolaik strādāja pie dažādiem iespējamiem un neiespējamiem scenārijiem.

Nav runa par fantastiku

Autors uzsver, ka viņa secinājumi nav par valsts pilnīgu pārkārtošanu uz kara pamatiem, masveida bruņojuma iepirkšanu vai kodolpotenciāla atjaunošanu. Runa ir par reāli sasniedzamiem soļiem, kas noderētu jebkurā krīzes situācijā un kopumā padara valsti stiprāku – jo stipru valsti uzbrukt negrib.

Latvija virzās pareizā virzienā

Pēc autora vērtējuma, Latvija pēdējā gada laikā ir saņēmusi vairākus signālus par iespējamu Krievijas agresiju un jau sper soļus pareizajā virzienā. Viņš norāda, ka nevienai pasaules armijai nav tik aktuālas pieredzes kara ar Krieviju jomā kā Ukrainas armijai – konflikts starp Krieviju un Ukrainu turpinās 12 gadus, un Ukraina joprojām spēj dot asimetrisku pretsparu valstij ar daudzkārt lielākiem resursiem.

Autors uzsver tehnoloģiju lomu, norādot, ka tās kaujas laukā devušas Ukrainai priekšrocības, un tieši ātra pieeja modernām tehnoloģijām ir tas, kas nepieciešams Latvijai. Rakstā tiek pieminēta arī Aizsardzības ministrijas rīcība šovasar, taču pilns teksts par konkrētajiem soļiem publikācijā nav pieejams bez abonementa.

Publikācija ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar Delfi redakcijas nostāju.