Ukrainas virspavēlnieks vēlas izskaust padomju laika kārtību armijā, taču vara pār kadriem var palikt prezidenta štābā

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Mihailo Drapatijs ir paudis vēlmi mainīt armijas vadības sistēmu, atsakoties no padomju laikos iedibinātajām praksēm. Tomēr, kā norāda kāds komandieris, faktiskā vara lemt par augstākā līmeņa iecelšanām joprojām var palikt prezidenta kara laika štāba rokās.

Atbildība bez pilnas kontroles

Lai gan Drapatijs kā virspavēlnieks tiek saukts pie atbildības par bruņoto spēku darbību kopumā, viņam nav pilnas brīvības pēc saviem ieskatiem veidot savu komandvadības komandu. Tas nozīmē, ka atbildība par armijas sniegumu un reālā lēmumu pieņemšanas vara par kadru jautājumiem var nebūt koncentrēta vienās rokās.

Plašāks civilmilitāro attiecību jautājums

Šāda situācija atspoguļo plašāku jautājumu par civilmilitārajām attiecībām Ukrainā kara apstākļos — cik lielā mērā militārā vadība var patstāvīgi lemt par savu struktūru un personālu un cik lielā mērā šādi lēmumi paliek politiskās vadības, tostarp prezidenta kancelejas, kompetencē.

Jautājums par padomju mantojuma pārvarēšanu Ukrainas armijā ir aktuāls kopš kara sākuma, jo valsts cenšas tuvināt savu bruņoto spēku struktūru NATO standartiem. Komandiera paustais viedoklis liecina, ka šis process nav vienkāršs un saskaras ar iekšējiem šķēršļiem, kas saistīti ar varas sadalījumu starp militāro vadību un prezidenta administrāciju.