Ukrainas premjers: 80% ārzemju sūtījumu bez PVN bijusi shēma nodokļu apiešanai
Ukrainas premjerministrs Sergejs Koreckis paskaidrojis, kāpēc valdība atbalsta PVN ieviešanu starptautiskiem pasta sūtījumiem — pēc viņa teiktā, lielākā daļa šādu sūtījumu izmantoti negodīgu tirgotāju nodokļu apiešanai, kaitējot vietējiem ražotājiem.
Ukrainas premjerministrs Sergejs Koreckis intervijā televīzijas kanālam 1+1 aizstāvējis lēmumu ieviest pievienotās vērtības nodokli starptautiskiem pasta sūtījumiem, norādot, ka aptuveni 80% no šādiem sūtījumiem faktiski bijusi mākslīga preču partiju sadalīšana mazākos apjomos, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Pēc premjera vārdiem, šāda prakse radījusi negodīgu konkurenci pret Ukrainas ražotājiem. Viņš skaidrojis, ka vietējie uzņēmumi ražo produkciju kara apstākļos, bieži izmantojot dīzeļģeneratorus, tāpēc elektroenerģijas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā Eiropā vai citās valstīs, no kurienes nāk lētie sūtījumi. Turklāt vietējai produkcijai saskaņā ar likumu tiek piemērots PVN, savukārt ārzemju sūtījumi līdz šim no tā bijuši atbrīvoti, kas radījis negodīgu cenu atšķirību.
Koreckis uzsvēra, ka šāda situācija nedrīkst dot konkurences priekšrocības ārvalstu ražotājiem attiecībā uz precēm, kuras var kvalitatīvi ražot arī Ukrainā. Viņš pateicās deputātiem par likumprojekta atbalstīšanu un norādīja, ka tas ir tikai pirmais solis — likumprojekta otrais lasījums parlamentā gaidāms tuvākajā laikā.
Likumprojekta konteksts
- septembrī Ukrainas Augstākā Rada pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus par PVN piemērošanu elektroniskajai tirdzniecībai un starptautiskajiem sūtījumiem. Saskaņā ar dokumentiem, PVN tiktu piemērots arī sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kuri līdz šim bija no tā atbrīvoti.
Šī likumprojekta pieņemšana ir viens no nosacījumiem, lai Ukraina saņemtu 700 miljonus ASV dolāru no Starptautiskā Valūtas fonda programmas, kā arī 3,7 miljardus eiro no Eiropas Savienības 90 miljardu eiro aizdevuma programmas ietvaros. Jaunie noteikumi varētu stāties spēkā ne agrāk kā 2027. gada 1. jūlijā, un tikai pēc atbilstoša valdības lēmuma.
