Ukrainas dronu trieciens Maskavai: eksperti analizē Krievijas pretgaisa aizsardzības vājās vietas
Masveida Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavai 18. jūnijā atklājis vairākas Krievijas pretgaisa aizsardzības problēmas – no tehnoloģiskiem izaicinājumiem līdz militāro resursu pārdislokācijai, norāda eksperti.
Ukrainas masveida bezpilota lidaparātu uzbrukums Maskavai 18. jūnijā radījis ievērojamus postījumus, neskatoties uz Krievijas apgalvojumiem par efektīvu aizsardzību. Uzbrukumā tika bojāta liela naftas pārstrādes rūpnīca, kas nodrošina aptuveni 40% no Maskavas reģiona degvielas vajadzībām, kā arī īslaicīgi apturēta vienas no lielākajām lidostām darbība.
Krievijas militārais analītiķis Ruslans Ļevijevs aicina nesteigties ar secinājumiem par pilnīgu Krievijas pretgaisa aizsardzības neveiksmi. Pēc viņa teiktā, Krievijas spēki pārtvēra vairāk nekā 90% no uzbrukumā izmantotajiem droniem, taču pat tie daži, kas izlauzās cauri, spēja nodarīt būtiskus postījumus.
Galvenā problēma nav sistēmu kvalitāte, bet gan uzbrukumu mērogs – masveida dronu atvairīšanai nepieciešams vairāk aprīkojuma, nekā jebkura nozare var nodrošināt. Turklāt Ukrainas droni ir kļuvuši tehnoloģiski sarežģītāki: tie izgatavoti no kompozītmateriāliem, kas samazina radara redzamību, un spēj plānot sarežģītus maršrutus, izvairoties no pārtveršanas zonām.
Būtisks faktors ir arī Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārvietošana uz okupētajām Ukrainas teritorijām. Iepriekš Maskavas aizsardzība bija daudzslāņaina, bet tagad tā ir sadrumstalota. Turklāt Krievijai trūkst S-300 sistēmu raķešu, ko aktīvi izmanto uzbrukumos Ukrainas pilsētām, bet krājumus nevar papildināt sankciju un komponentu trūkuma dēļ.
Eksperti norāda arī uz ģeogrāfiskiem faktoriem – nepārtraukts aizsargkupols visā Krievijas teritorijā ir praktiski neiespējams milzīgā izmēra dēļ, bet blīvā pilsētvide Maskavā ļauj droniem paslēpties aiz ēkām.
Kremlis cenšas mazināt uzbrukuma nozīmīgumu, apgalvojot, ka pretgaisa aizsardzība darbojusies efektīvi. Tomēr Ļevijevs uzsver, ka šiem uzbrukumiem ir ne tikai militāra, bet arī politiska ietekme, īpaši pirms gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām septembrī.
Ukrainas mediji gan atzīmē, ka, neskatoties uz dronu panākumiem, Ukrainai joprojām trūkst ballistisko raķešu – ieroča, kas būtu noteicošais faktors, lai piespiestu Kremli pārskatīt militāros mērķus un piekrist reālām sarunām.
