Trumps ļauj privātiem uzņēmumiem veikt kiberuzbrukumus noziedzīgām grupām ārvalstīs

ASV prezidents Donalds Trumps trešdien parakstīja nacionālās drošības prezidenta memorandu, kas paver iespēju privātiem uzņēmumiem iesaistīties ofensīvās kiberoperācijās pret ārvalstu noziedzīgām organizācijām. Baltais nams norādīja, ka mērķis ir izmantot privātā sektora spējas un inovācijas, lai palīdzētu īstenot šādas operācijas valdības vadībā, kontrolē un pilnvarojumā.

Šāds solis piešķir privātajam sektoram lomu, kas tradicionāli bijusi valsts aģentūru pārziņā. Memorands nedod uzņēmumiem neierobežotas tiesības veikt uzlaušanu, bet gan atļauj ierobežotas kiberoperācijas, ko vada ASV valdība.

Konteksts un iemesli

Starptautiskas bažas par kiberuzbrukumiem pieaugušas līdz ar arvien jaudīgāku mākslīgā intelekta modeļu parādīšanos, kas spēj uzlauzt novecojušas drošības sistēmas. ASV šogad vairākos štatos hakeri uzbruka kritiskās infrastruktūras sistēmām, izraisot traucējumus ūdensapgādes objektos. Baltā nama izplatītajā informācijā minēti izpirkuma programmatūras uzbrukumi, finanšu krāpšana un citi noziegumi, ko veic ārvalstu noziedzīgas organizācijas, memorandā apzīmētas kā "transnacionālas noziedzīgas organizācijas".

Jau martā publicētajā nacionālās kiberdrošības politikā Trumpa administrācija paziņoja par nodomu radīt stimulus, kas ļautu privātajam sektoram brīvāk darboties pret ārvalstu pretiniekiem. Tiesību eksperti iepriekš izteikuši šaubas par riskiem, kādiem uzņēmumi varētu tikt pakļauti, iesaistoties starptautiskos digitālos konfliktos.

Kā tas darbosies

Memorands paredz sistēmu, kas mudina privātos uzņēmumus slēgt vienošanās gan savā starpā, gan ar federālajām, štatu, vietējām un cilšu iestādēm, lai vāktu informāciju par apdraudējumiem un piedāvātu kiberoperācijas to novēršanai. Iekšzemes drošības departamentam (DHS) uzdots izveidot programmu specifisku kiberoperāciju veikšanai, ko uzraudzīs DHS un Tieslietu departaments.

Pēc pārbaudes uzņēmumi drīkstēs veikt kiberuzraudzības un kiberietekmes operācijas pret noteiktiem mērķiem, tostarp informācijas sistēmu manipulāciju, traucēšanu vai iznīcināšanu. Dalībniekiem jānodrošina vismaz 1 miljona dolāru vērta drošības nauda vai depozīts. Ideja par privātā sektora iesaisti šādās operācijās nav jauna, taču vēsturiski saistīta ar bažām par konfliktu eskalāciju un koordinācijas problēmām starp iestādēm.