Tramps pēc Nobela Miera prēmijas piešķiršanas citai personai kritizē Norvēģiju

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien, 9. oktobrī, savā runā Sirakjūsā, Ņujorkas štatā, izteica sašutumu par to, ka 2026. gada Nobela Miera prēmija nav piešķirta viņam. Pasākumam bija jābūt mītiņam, kurā atbalsta citus Republikāņu partijas kandidātus, taču ievērojamu runas daļu prezidents veltīja pretenzijām pret Nobela komiteju. Avots atgādina, ka šajā gadā Tramps ir sācis karu ar Irānu.

Tramps teica, ka prēmija bija pelnījusi Amerikas Savienotās Valstis, un Norvēģijas lēmumu nodēvēja par neizdzēšamu traipu valstij, kā arī par apkaunojošu. Viņš apgalvoja, ka Miera prēmiju uz visiem laikiem diskreditējusi saujiņa radikālu ideologu, un piebilda: „Mēs neaizmirsīsim, Norvēģija.”

Apgalvojumi par kariem

Prezidents uzskaitīja karus, kurus, pēc viņa teiktā, ir izbeidzis. Avots norāda, ka daži no tiem nemaz nebija kari, bet citi joprojām nav atrisināti. Tramps solīja drīz izbeigt vai uzvarēt vēl divus karus — ar Irānu un Krievijas karu Ukrainā. Par Irānu viņš sacīja, ka tas notiks ļoti ātri: vai nu valsts atdos visu, ko prasa ASV, vai arī pastāvēt vairs nevarēs.

Tramps arī apgalvoja, ka neļāva Irānai iegūt kodolieroci, un uzskatīja, ka tādējādi izglābis vairāk dzīvību nekā jebkurš cits vēsturē. Avots atgādina, ka ASV izlūkdienesti 2025. gadā Kongresam ziņoja, ka Irāna kodolieroču izstrādi bija apturējusi jau 2003. gadā.

Kam piešķirta balva

Tramps sacīja, ka prēmija piešķirta liberālai personai, kas strādā ANO un kuru neviens nepazīst. Runa bija par Navi Pilaju, Dienvidāfrikas pārstāvi un bijušo ANO cilvēktiesību komisāri. Viņa vadīja ANO komisiju, kas secināja, ka Izraēla Gazā ir vainīga genocīdā.