Trampa un Zelenska attiecības pasliktinās: strīds par uzbrukumiem Krievijas naftas rūpnīcām
ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska attiecības pēdējās nedēļās būtiski pasliktinājušās, vēsta laikraksts The Wall Street Journal. Domstarpības saasinājās pēc septembra tikšanās Ņujorkā un skar uzbrukumus Krievijas enerģētikai un miera sarunu gaitu.
ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska attiecības pēdējo nedēļu laikā ir būtiski pasliktinājušās, raksta ASV laikraksts The Wall Street Journal. Domstarpības pastiprinājās pēc abu līderu tikšanās Ņujorkā septembrī, bet vēlāk tās padziļināja nesaskaņas par Ukrainas uzbrukumiem Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un par Vašingtonas pieeju miera sarunām par Krievijas karu Ukrainā.
Strīds par naftas pārstrādi
Septembra tikšanās laikā Tramps asi iztaujāja Zelenski par triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Šie uzbrukumi ir būtiska Ukrainas stratēģijas daļa, jo tie vērsti uz Krievijas ieņēmumu samazināšanu un spējas finansēt karu ierobežošanu. Analītiķi lēš, ka Ukrainas dronu triecieni skāruši 40–50% Krievijas naftas pārstrādes jaudas.
Pēc šīs sarunas ASV esot aptuveni sešas reizes aicinājušas Ukrainu uzbrukumus pārtraukt. Kijiva paziņojusi, ka būtu gatava enerģētikas pamieram, taču Krievija šādu piedāvājumu nav pieņēmusi. Tramps savukārt pauž bažas, ka uzbrukumi var paaugstināt energoresursu cenas un kaitēt arī amerikāņu patērētājiem.
Maiami sarunas un dīzeļdegvielas vienošanās
- oktobrī Maiami notika sešas stundas garas sarunas, kurās Trampa pārstāvji Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs tikās ar Ukrainas un Eiropas amatpersonām, lai izstrādātu jaunus priekšlikumus kara izbeigšanai. Ukrainas un Eiropas pārstāvjus pārsteidza ziņa, ka Tramps apsver vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm.
Tajā pašā dienā Tramps aptuveni 90 minūtes runāja pa tālruni ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un neilgi pēc tam paziņoja par dīzeļdegvielas vienošanos. Vairāki ASV republikāņu kongresmeņi pauda neapmierinātību, uzskatot, ka tā Krievijai sniegtu ekonomisku labumu, neprasot būtiskas piekāpšanās kara izbeigšanai.
Bažas par atbalstu un Starlink
Ukrainas un Eiropas amatpersonas baidās, ka Vašingtona varētu ierobežot izlūkdatu nodošanu vai ieroču piegādes Kijivai. ASV amatpersonas noliedz, ka šādi draudi būtu izteikti.
Ukrainā radušās bažas arī par piekļuvi satelītsakaru sistēmai Starlink. Ukrainas amatpersonas pieļauj, ka Tramps varētu būt lūdzis Īlonam Maskam ierobežot Ukrainas militāro termināļu darbību, taču tas nav apstiprināts. Republikāņu kongresmenis Braiens Ficpatriks brīdinājis, ka Kongress varētu rīkoties, ja tiktu pierādīts, ka ASV valdība apzināti ierobežojusi šo piekļuvi.
Kijiva uzskata, ka Vašingtonai jāpastiprina spiediens uz Krieviju, nevis Ukrainu, un brīdina, ka Maskava papildu ieņēmumus varētu izmantot kara turpināšanai. Izskanējušas arī ziņas, ka Tramps un Putins varētu tikties Ķīnā, iespējams, APEC samita laikā, taču tikšanās nav apstiprināta.
