Tilde vadītājs: Latvijai jāizlemj, vai tā radīs mākslīgā intelekta tehnoloģijas vai tikai pirks tās
Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs vērtē, ka Eiropa pāriet uz aktīvu mākslīgā intelekta industriālo politiku, bet Lietuva un Igaunija investē ievērojami vairāk nekā Latvija. Viņš norāda, ka valdībai jāizlemj par Latvijas uzņēmumu dalības finansēšanu Eiropas projektā IPCEI AI.
Žurnāla Ir viedokļu rubrikā publicētā rakstā Tilde valdes priekšsēdētājs, Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmuma vadītājs, aicina Latviju izlemt, vai tā mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas radīs un eksportēs, vai galvenokārt pirks no citiem. Autors uzsver, ka Baltijas valstu MI karte mainās strauji un lēmumi jāpieņem tagad. Teksts ir autora viedoklis.
Eiropas pavērsiens
Pēc autora domām, Eiropas attieksme pret MI ir mainījusies: no jautājuma, kā to regulēt, uz jautājumu, kas šīs tehnoloģijas radīs un kur paliks to radītā ekonomiskā vērtība. Viens no iemesliem bija Mario Dragi ziņojums par Eiropas konkurētspēju, kurā secināts, ka Eiropa iepriekšējā digitālajā revolūcijā atpalika no ASV. Aptuveni 70 % fundamentālo MI modeļu kopš 2017. gada radīti ASV.
Eiropas atbilde ir aktīvāka tehnoloģiju un industriālā politika: AI Factories (MI rūpnīcas), superdatošanas infrastruktūra, kopīgi pētniecības projekti un pārrobežu MI vērtību ķēdes.
Latvija, Lietuva un Igaunija
Latvijai ir kompetence valodu tehnoloģijās. Tilde ir radījusi Eiropas valodām pielāgotu lielo valodas modeli. Latvija pievienojusies Eiropas AI Factory tīklam ar projektu AI Factory Antenna – Latvia, kura budžets ir 8,4 miljoni eiro, tostarp gandrīz 4 miljoni eiro valsts finansējuma. Tas ļaus piekļūt Somijas LUMI infrastruktūrai un Eiropas superdatošanas resursiem.
Lietuva veido pilna mēroga LitAI MI rūpnīcu 130 miljonu eiro vērtībā. Igaunija ir izveidojusi mehānismu valsts atbalstam uzņēmumu projektiem IPCEI AI ietvaros; oficiālajā uzsaukumā norādīts, ka tiešo dalībnieku projekti parasti paredz vismaz 50 miljonu eiro valsts atbalstu. Autors atzīst, ka šie skaitļi nav tieši salīdzināmi, jo Lietuvā runa ir par infrastruktūru, Igaunijā par uzņēmumu projektiem.
Neatbildētais jautājums
IPCEI AI ir iniciatīva Eiropas MI vērtību ķēdes veidošanai, kurā piedalās 19 ES dalībvalstis, tostarp Latvija; 11 valstis paziņojušas par valsts atbalstu tiešajiem dalībniekiem. Latvijas uzņēmumi var tikt atlasīti dalībai, taču Ekonomikas ministrijai un valdībai vēl jāizlemj, cik lielā apjomā finansēt to dalību.
Autors uzskata, ka valstīs, kas rada modeļus un produktus, paliek intelektuālais īpašums, eksports un augsti kvalificētas darbavietas, bet pārējās kļūst par tehnoloģiju pircējām.
