Tallinā vāc iedzīvotāju ziņojumus par grauzēju izplatību
Põhja-Tallinas rajona pašvaldība līdz augusta vidum apkopo iedzīvotāju novērojumus par žurku un peļu klātbūtni, lai mērķtiecīgāk vērstu cīņu pret grauzējiem. Eksperti norāda, ka neapdomīga atkritumu apsaimniekošana veicina grauzēju izplatīšanos.

Põhja-Tallinas rajona pašvaldība līdz augusta vidum vāc iedzīvotāju sniegtos ziņojumus par žurku un peļu aktivitāti, lai noteiktu, kurās pilsētas vietās nepieciešama pastiprināta cīņa ar grauzējiem. Kā skaidro Tallinas Vides un komunālās saimniecības departamenta pārstāve Kadri Karnau, pilsēta neveido centralizētu grauzēju skaita statistiku, jo to nav iespējams precīzi novērtēt, taču iedzīvotāju novērojumi palīdz atklāt lielākas kolonijas.
Grauzēju apkarošana galvaspilsētā ir sadalīta pēc atbildības zonām — nozīmīga loma ir arī dzīvokļu īpašnieku biedrībām. Karnau uzsvēra, ka, atklājot koloniju, vispirms jāvēršas pie privātīpašnieka vai attiecīgās biedrības, jo pilsēta var rīkoties vienīgi savā pārziņā esošajās teritorijās.
Departaments izmanto žurku indi speciālās plastmasas kastēs, taču plaša mēroga profilaktiska indēšana netiek veikta, jo tā apdraudētu mājdzīvniekus, putnus un cilvēkus. Kontrole vienmēr ir mērķtiecīga un balstīta uz konkrētu ligzdošanas vietu un pārvietošanās ceļu novērošanu.
Pilnīga izskaušana nav iespējama
Igaunijas Dabas muzeja zoologs Joseps Sarapū norādīja, ka vietēja mēroga kontrole nespēs pilnībā izskaust grauzējus no pilsētas, jo, izzūdot vienai kolonijai, teritorija kļūst pieejama jauniem iedzīvotājiem. Grauzēju apkarošanu apgrūtina arī to bioloģiskā uzvedība — tiem piemīt neofobija jeb bailes no jauniem priekšmetiem, tāpēc tie ilgi izvairās tuvoties saldēm vai indes kastēm.
Sarapū atspēkoja izplatīto uzskatu, ka kolonijas apzināti sūta vājākos īpatņus pārbaudīt indi — patiesībā dominējošie īpatņi vienkārši neriskē, jo tiem ir izveidoti pastāvīgi ceļi un stabils pārtikas avots, savukārt zemāka ranga īpatņi ir spiesti meklēt jaunas barošanās vietas un tāpēc pirmie sastopas ar lamatām.
Sarapū iesaka vasarā pārbaudīt māju noblīvējumu, jo aukstajā laikā grauzēji aktīvi meklē ieeju iekštelpās — jāatrod un rūpīgi jāaizdara mazākās spraugas. Tāpat svarīgi nodrošināt, lai pārtikas atkritumi nebūtu viegli pieejami. Karnau piebilda, ka sakārtota apkārtne ir labākais veids, kā atturēt grauzējus — atkritumu telpām un konteineriem jābūt kārtībā un aizvērtiem, kā arī jāizvairās barot putnus un vāveres, lai zem barotavām nesakrātos pārtika.


