Tallinā pārskata arheoloģisko pieminekļu aizsargājamās teritorijas
Igaunijas Pieminekļu aizsardzības departaments plāno samazināt Tallinas arheoloģisko aizsargzonu platību par gandrīz 140 hektāriem, tajā pašā laikā jaunas atradnes tuvāk Vecpilsētai pirmo reizi iekļaujot aizsardzībā.

Igaunijas Pieminekļu aizsardzības departaments gatavo izmaiņas Tallinas historisko arheoloģisko teritoriju robežās, kā rezultātā kopējā aizsargājamā platība samazināsies par gandrīz 140 hektāriem. Par pārmaiņām raidījumā "Просто лето" Radio 4 stāstīja arheologs Ragnars Nurks.
Pēc viņa vārdiem, departaments rūpējas par iepriekšējo paaudžu radīto kultūras mantojumu — sākot no historiskām ēkām līdz arheoloģiskajam kultūrslānim. Tallinas teritorijā apmetnes pastāv vairākus tūkstošus gadu, un liela sabiedrības uzmanība kādreiz bija pievērsta plašajiem izrakumiem Vabaduses laukumā, kur atrastas akmens laikmeta liecības. Vēl senāku atradumu vēlākos aizvēsturiskos periodos konstatēts arī teritorijā starp kino "Kosmos" un Vabaduses laukumu, tāpat saglabājies kultūrslānis, kas veidojies pēc Tallinas dibināšanas dāņu un vācu kolonistu darbībā 13. gadsimtā.
Aizsardzības statuss nav būvniecības aizliegums
Nurks uzsvēra, ka teritorijas iekļaušana aizsargājamo objektu sarakstā nenozīmē pilnīgu būvniecības aizliegumu. Ja plānota būvniecība arheoloģiska pieminekļa statusu ieguvušā zemesgabalā, projektu jāsaskaņo ar departamentu, kas nosaka darbu veikšanas nosacījumus. Galvenā prasība attīstītājam ir veikt arheoloģiskos izpētes darbus pirms būvniecības vai tās gaitā, lai novērstu atradumu iznīcināšanu bez dokumentālas fiksācijas.
Kāpēc mainās robežas
Lielākā daļa Tallinas arheoloģisko pieminekļu nav atsevišķi objekti, bet senu apmetņu teritorijas ar saglabātu kultūrslāni. Šobrīd spēkā esošās aizsargzonas galvenokārt noteiktas 20. gadsimta 70.–80. gados, un pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas tās 90. gadu vidū atkārtoti apstiprinātas praktiski nemainītā veidā, kaut arī tolaik izpētes bija ievērojami mazāk.
Pēdējo gadu desmitu laikā izrakumi, kas veikti pirms dažādu objektu būvniecības, ļāvuši precīzāk noskaidrot kultūrslāņa faktisko izvietojumu. Izrādījās, ka daļa aizsargzonu ir pārmērīgi lielas, piemēram, Kalamajas, Kelmikilas, Kasisabas, Tynismjegi un Juhkentali rajonos, savukārt citviet vērtīgi atradumi konstatēti teritorijās, kurām līdz šim nebija aizsardzības statusa — tostarp pie Rozikrantsi ielas, kā arī pie Estonijas un Rjavalas bulvāra Vecpilsētas tuvumā.
Nurks piebilda, ka Tallinas centra arheoloģisko pieminekļu robežu pārskatīšana notiek jau apmēram piecus gadus un pagaidām nav pabeigta.


