Šveices prese: Ķīnā ppastiprinās spiediens uz bagātniekiem, kuri meklē patvērumu Eiropā
Šveices laikraksts "Neue Zürcher Zeitung" raksta, ka Ķīnas varas iestādes aizvien aktīvāk piedzen naudu no bagātniekiem, bet tie mēģina savu mantu pārvest uz Eiropu. Latvijas ministru prezidents Andris Kulbergs iepriekš ir runājis par iespēju piesaistīt ārvalstu bagātniekus ar atvieglotiem nodokļiem.

Šveices laikraksts "Neue Zürcher Zeitung" (NZZ) 8. oktobrī publicēja rakstu par to, ka Ķīnā pieaug spiediens uz bagātniekiem, jo valsts kases ir tukšas. Latvijas laikraksts "Neatkarīgā" šo publikāciju sasaista ar Latvijas jauno valdības vadītāju Andri Kulbergu, kurš pirms vēlēšanām piedāvāja piesaistīt ārzemju turīgos cilvēkus.
Ko raksta NZZ
Avīze min, ka Ķīnā esot vairāk nekā pieci simti miljardieru. Raksts sākas ar kāda multimiljonāra stāstu, kura vārds nav minēts. Pie viņa regulāri ierodoties vietējo varas iestāžu pārstāvji un pieprasot naudu, norādot uz noteikumu pārkāpumiem, kaut šādu noteikumu vai pārkāpumu faktiski neesot. Tagad 54 gadus vecais uzņēmējs vēlas pārvest savu bagātību uz Eiropu, lai pasargātu to no konfiskācijas un nodotu bērniem.
NZZ skaidro, ka nekustamo īpašumu tirgus sabrukums vairākus gadus atpakaļ izraisījis maksātnespējas ķēdi. Visvairāk cietušas pašvaldības, kuru izdevumi bija balstīti uz ieņēmumiem no zemes pārdošanas attīstītājiem. Daudzas no tām nav izmaksājušas algas ierēdņiem, skolotājiem un transporta vadītājiem. Avīze min arī Ķīnas kopējo parādu, kas pārsniedzot 300 procentus no ekonomikas apjoma.
Starptautiskā datu apmaiņa
Ķīnas valdība izmanto Kopējo ziņošanas standartu (CRS) — starptautisku sistēmu, kurā valstis apmainās ar informāciju par ārzemnieku bankas kontiem. Latvija tai pievienojusies 2016. gadā, un 2023. gadā Finanšu ministrija Saeimas deputātiem skaidroja, ka dati tiek saņemti no 100 valstīm. NZZ norāda, ka šādi no turīgajiem ķīniešiem piedzītās summas nav pietiekamas valsts un privāto parādu segšanai.
Kulberga plāns
Šā gada 24. februārī Latvijas Bankas rīkotā diskusijā Kulbergs, toreiz opozīcijā, sacīja, ka valsts parāda pieaugumu var ierobežot, piesaistot pasaules bagātniekus ar pazeminātām nodokļu likmēm. Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste tobrīd brīdināja, ka valstis arvien vairāk iebilst pret nodokļu paradīzēm, tāpēc šādas nozares perspektīva nav liela. Vai jaunā valdība plānu īstenos, pagaidām nav zināms.


