Šveices ledāji piedzīvo jaunu rekordlielu ledus zuduma gadu

Šveices ledāji šogad kūst rekordā tempā — kopš gada sākuma tie zaudējuši vairāk nekā 5% no sava ledus apjoma. Šis ir jaunākais un vienlaikus smagākais gads ledāju sarukšanas vēsturē, kas rada bažas par sekām, kuras jūtamas tālu ārpus Alpu reģiona.

Kāpēc tas ir svarīgi

Šveices ledāji nav tikai simboliska ainavas iezīme — tie kalpo kā milzīgas saldūdens krātuves, kas baro upes un ūdenskrātuves vairākās Eiropas valstīs. To straujā kušana apdraud ūdens apgādi reģioniem, kas vasarās paļaujas uz ledāju kušanas ūdeni, kā arī ietekmē vietējās ekosistēmas, kas ir pielāgojušās aukstam un stabilam ūdens plūsmas režīmam.

Sekas kopienām

Mazinoties ledāju masai, palielinās risks kopienām, kas atrodas Alpu tuvumā — gan saistībā ar ūdens pieejamību lauksaimniecībai un enerģētikai, gan ar iespējamiem dabas apdraudējumiem, ko rada mainīgā ledus un iežu struktūra kalnos. Ilgtermiņā šī tendence var ietekmēt arī tūrisma nozari reģionos, kas vēsturiski piesaistījuši apmeklētājus ar ledāju ainavām.

Šī gada dati apstiprina ilgstošu tendenci, kurā Šveices ledāji ik gadu zaudē ievērojamu daļu no sava apjoma, liekot zinātniekiem un vides ekspertiem brīdināt par klimata pārmaiņu tiešo un mērāmo ietekmi uz Alpu reģiona dabas resursiem.