Sutropa: pirms prezidenta vēlēšanām Igaunijā nedrīkst zināt, kam ir 68 balsis
Rīgikogu deputāte Margita Sutropa kritizē ideju, ka partiju līderiem jau iepriekš jāvienojas par prezidenta kandidātu ar garantētu balsu vairākumu. Viņasprāt, tas mazinātu vēlēšanu jēgu un deputātu brīvo mandātu.
Diskusijā par Igaunijas prezidenta vēlēšanām, kas notika Viedokļu festivālā, Isamaa partijas priekšsēdētājs Urmass Reinsalu norādīja uz politiskās brieduma trūkumu un ierosināja, ka Rīgikogu vecāko padomei būtu jāsapulcējas un jāatrod kandidāts, par kuru varētu panākt plašu vienošanos.
Rīgikogu deputāte Margita Sutropa šai pieejai iebilst, uzsverot, ka prezidentu ievēl Rīgikogu, nevis vecāko padome, kurā ietilpst tikai parlamenta vadības locekļi un frakciju vadītāji. Viņa atgādina, ka Igaunijas Satversme garantē deputātiem brīvu mandātu — viņi nav saistīti ar vēlētāju, partijas vai frakcijas norādījumiem, un prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti balsojot.
Kandidāta izvirzīšana nav partiju vienošanās jautājums
Sutropa norāda, ka kandidāta izvirzīšanai nepieciešams vismaz piektās daļas Rīgikogu deputātu atbalsts — tas ir vismaz 21 deputāts, kuri var pārstāvēt vairākas partijas un arī frakcijās neietilpstošus deputātus. Tas ļautu izvairīties no priekšstata, ka kandidāts pieder vienai konkrētai partijai. Var tikt izvirzīti vairāki kandidāti, un sabiedrībai būtu iespēja iepazīties ar viņu redzējumu par prezidenta konstitucionālo lomu un aktuālajām sabiedrības problēmām.
Sutropa uzsver, ka prezidenta ievēlēšanai nepieciešamās 68 balsis pieder tautas ievēlētajiem Rīgikogu deputātiem, nevis partiju vadītājiem, un ka pirms vēlēšanām nedrīkst zināt, kuram kandidātam šis atbalsts jau garantēts — pretējā gadījumā vēlēšanas zaudētu savu patieso jēgu. Viņa piebilst, ka Rīgikogu vecāko padome var noderēt kā platforma sarunām starp frakcijām, taču galīgo lēmumu pieņem tikai Rīgikogu kopumā, aizklātā balsojumā.
