Stikla vannasistabas viesnīcās mulsina ceļotājus – arī Latvijā pieredzēts
Sociālajos tīklos izskanējis stāsts par viesnīcu numuriem, kur vannasistabu no guļamistabas atdala stikls, nevis siena. Ceļotāja aprakstījusi šādu pieredzi gan Latvijā, gan Vācijā, radot diskusiju par privātuma trūkumu.
Platformā "Threads" kāda lietotāja aprakstījusi neparastu pieredzi, kas gūta, uzturoties viesnīcā Latvijā. Vannasistabu no guļamistabas telpā atdalījusi nevis parasta siena, bet stikls, ļaujot no gultas redzēt visu, kas notiek mazgāšanās telpā. Autore ierakstā jokojot vaicājusi, vai tā ir kāda jauna dizaina mode, piebilstot, ka tualete tomēr bijusi paslēpta aiz sieniņas. Vēlāk, dodoties uz Vācijas pilsētu Lībeku, viņa saskārusies ar vēl atklātāku risinājumu – arī tualete tur bijusi redzama caur stikla durvīm. Ceļodama kopā ar māti, autore atzinusi, ka šāda situācija radījusi zināmu neveiklību.Ierakstam sekojuši citu lietotāju komentāri, kuros vairāki cilvēki atzinuši, ka arī viņiem šāds interjera risinājums nav pa prātam. Viena no komentētājām minējusi, ka līdzīgu vannasistabas dizainu pieredzējusi viesnīcā "Radisson" Liepājā.Lai gan risinājums var šķist neierasts, tas pasaules viesnīcu dizainā tiek izmantots jau vairāk nekā desmit gadus. Galvenais iemesls ir telpas vizuālā palielināšana – stikla siena nesadala numuru divās nošķirtās daļās, tāpēc istaba šķiet plašāka. Turklāt, ja vannasistabai nav sava loga, stikls ļauj tajā ieplūst dabiskajai gaismai no guļamistabas. Dizaineri šādu risinājumu izvēlas arī estētisku apsvērumu dēļ, jo tas rada modernu un luksusa sajūtu.Tomēr šāda dizaina galvenais trūkums ir privātuma zudums. Daži viesnīcu projekti šo problēmu risina, izmantojot īpašu stiklu, kas nodrošina necaurredzamību – līdzīgs piemērs minēts arī kādā Hamburgas viesnīcā. Citviet gan risinājums esot mazāk pārdomāts, un dažos numuros vannasistabai pat nav pilnvērtīgu durvju. Tieši nepietiekams privātums ir viens no biežākajiem ceļotāju iebildumiem, īpaši gadījumos, kad numuru nākas dalīt ar ģimenes locekli, draugu vai kolēģi.
