Starp trim valstīm: jauna lietuviete atrod ceļu uz mājām
20 gadus vecā Sofija Kaniauskaitė, kas uzaugusi Ziemeļīrijā un studē Horvātijā, šovasar pirmo reizi patstāvīgi dzīvoja Lietuvā, strādājot par praktikanti Kauņas Tehnoloģiju universitātē.

20 gadus vecā Sofija Kaniauskaitė uz jautājumu, no kurienes viņa nāk, reti sniedz vienkāršu atbildi. Piecu gadu vecumā viņa ar ģimeni pārcēlās uz Ziemeļīriju, kur pavadīja lielāko daļu bērnības un pusaudža gadu, bet vēlāk devās studēt digitālo mārketingu Zagrebā, Horvātijā. Šovasar viņa pirmo reizi atgriezās Lietuvā ilgākam periodam, uzsākot praksi Kauņas Tehnoloģiju universitātes Starptautisko attiecību departamentā un pirmo reizi patstāvīgi dzīvojot valstī, ko vienmēr uzskatījusi par mājām.
Uzaugot starp kultūrām
Mājās Ziemeļīrijā ģimene runāja lietuviski, klausījās lietuviešu mūziku un svinēja Ziemassvētkus un Lieldienas pēc lietuviešu tradīcijām. Ārpus mājas viņa dzīvoja vietējo iedzīvotāju ikdienu, svinot Helovīnu un Valentīndienu kopā ar draugiem. Viņa atzīst, ka bērnībā bijis grūti līdzsvarot abas identitātes, taču tagad ir pateicīga mātei par lietuviešu tradīciju saglabāšanu ģimenē. Dzīve daudzveidīgā Ziemeļīrijas sabiedrībā, pēc viņas vārdiem, iemācījusi būt atvērtākai un iecietīgākai pret citiem.
Horvātija un atgriešanās Lietuvā
Studijas Zagrebā izvēlējusies arī tāpēc, ka tur dzīvo viņas partneris Filips — pāris kopā jau gandrīz sešus gadus. Salīdzinot trīs valstis, viņa lietuviešus raksturo kā atturīgākus, bet skaidrus attiecībās, savukārt horvātus — kā siltākus un atvērtākus. Lietuva viņai galvenokārt asociējas ar ģimeni, dabu un mieru.
Šīs vasaras mērķis bija ne tikai profesionāla pieredze, bet arī vairāk laika ar radiniekiem un iespēja pārbaudīt savas lietuviešu valodas prasmes ikdienas dzīvē. Prakses laikā viņa strādāja ar ārvalstu studentiem, palīdzot risināt jautājumus par pieteikšanos studijām un uzņemot jaunpienācējus Uzņemšanas nedēļā, izmantojot savu pieredzi kā cilvēks, kurš pats divreiz mainījis dzīvesvietas valsti.
Dzīvojot un strādājot Kauņā, ikdienas saziņa lietuviešu valodā ļāvusi viņai justies vēl vairāk piederīgai Lietuvai. Sākotnēji ar zemām gaidām ieradusies pilsētā, viņa atklājusi mierīgu, bet dzīvīgu vidi, kur pilsētas ritms mijas ar iespēju atpūsties dabā. Nākotnē viņai vēl priekšā pēdējais bakalaura studiju gads Horvātijā un vēlāk maģistra studijas, taču vietu vēl nav izvēlējusies. Viņa atzīst, ka vēlas turpināt dzīvot gan Lietuvā, gan Horvātijā, neizslēdzot arī citas valstis nākotnē.


