Spānija brīdina: ES jāstājas pretī ASV zāļu cenu spiedienam vienoti, nevis pa vienam

Spānijas veselības sekretārs Havjers Padilja Bernaldess Eiropas Veselības forumā Gašteinā, Austrijā, aicinājis Eiropas Savienības valstis vienoties kopīgai nostājai pret Amerikas Savienoto Valstu spiedienu zāļu cenu jomā, nevis meklēt divpusējas vienošanās ar Vašingtonu.

Pēc viņa teiktā, ASV tā dēvētā "vislielākās labvēlības" zāļu cenu politika apdraud jaunu medikamentu laišanu tirgū Eiropā, jo uzņēmumi baidās, ka cenu līmenis Eiropā tiks automātiski pārnests arī uz ASV tirgu, mazinot to peļņu. Padilja Bernaldess uzsvēra, ka ES galvenais spēks vienmēr bijis plašais, universālās veselības aprūpes atbalstītais tirgus, un, ejot atsevišķu valstu ceļu, šis spēks tiek zaudēts.

Valstis ietur atšķirīgu kursu

Jūnijā 11 valstis Zviedrijas vadībā vienojās, ka kopīga rīcība ir stiprāka par individuāliem risinājumiem, un līdzīgu aicinājumu pauda arī Beneluksa, Nīderlandes, Luksemburgas, Austrijas un Īrijas veselības aprūpes alianse Beneluxa. Tomēr daļa valstu, iespējams, atkāpjas no šīs vienotās nostājas. Vācija pēc ASV uzsāktās izmeklēšanas par tās zāļu cenu politiku ved sarunas ar Vašingtonu un apsver augstākas cenas ražotājiem, kas investē valstī. Francija šonedēļ paziņoja par jaunu vienošanos ar farmācijas nozari, solot lielāku skaidrību un paredzamību uzņēmumiem.

Padilja Bernaldess brīdinājis, ka valstis, kas cer uz labvēlīgu attieksmi no ASV administrācijas, maldās. Līdzīgas bažas paudusi arī Eiropas Sociālās apdrošināšanas platformas vadītājs Janis Nacis, norādot, ka nav skaidrs, ko tieši Francijas pacienti un nodokļu maksātāji iegūs par augstākām cenām. Eiropas Parlamenta deputāte Stīne Bosē brīdinājusi, ka dažādi divpusēji līgumi padarīs ES neprognozējamāku investoriem un galu galā cenu segs pacienti.

Arī farmācijas nozares apvienības EFPIA vadītāja Natālija Mola uzsvērusi, ka Eiropai trūkst vienotības, un aicinājusi uz pastāvīgu Trampa politikas ietekmes novērtēšanu. ES Veselības komisārs augustā secinājis, ka pagaidām par agru vērtēt šīs politikas ietekmi uz Eiropu, un lēmums tagad ir ES Padomes rokās.