Somijas premjers: ASV prezidenta Trampa soļiem Krievijas labā nav loģikas
Somijas premjerministrs Petteri Orpo intervijā POLITICO kritizēja ASV prezidenta Donalda Trampa dīzeļdegvielas darījumu ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Viņš aicināja ES rast veidu, kā finansēt Ukrainu, arī atkal vēršoties pie iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Somijas premjerministrs Petteri Orpo ceturtdien Briselē, Eiropadomes samita laikā, intervijā izdevumam POLITICO paziņoja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pēdējo dienu soļos, kas vērsti Krievijas pusē karā pret Ukrainu, nav “nekādas loģikas”. Orpo uzsvēra, ka Trampa patiesie sabiedrotie ir Eiropā. Šis karš ir turpinājums Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, un Ukrainas atbalstītāju vidū izraisījis satraukumu Trampa paziņotais darījums ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Dīzeļdegvielas darījums
Tramps šonedēļ paziņoja par vienošanos, kas ļautu Krievijas dīzeļdegvielu atbrīvot tirgum, acīmredzot lai pazeminātu degvielas cenas ASV patērētājiem. Ukrainas sabiedrotie baidās, ka tas palielinās Krievijas ieņēmumus no degvielas pārdošanas un dos vairāk naudas karam. Tāpat Tramps esot aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas fosilās degvielas objektiem un nomainīt prezidentu Volodimiru Zelenski. Pēc ziņām, ASV ierobežojušas arī Kijivas piekļuvi militārajai izlūkinformācijai un tehnoloģijām.
“Mans vēstījums viņam ir tāds, ka mēs esam sabiedrotie,” sacīja Orpo. “Mēs esam NATO. Un kas ir lielākais drauds NATO? Tā ir Krievija.” Viņš norādīja, ka Putinam uzticēties nevajadzētu, un piekrita Zelenska vērtējumam, ka ASV ir “vēstures nepareizajā pusē”. Orpo skatījumā iemesls varētu būt iekšpolitisks, jo 3. novembrī ASV notiks Kongresa vidusposma vēlēšanas. Viņš arī uzskata, ka pārdodamais Krievijas dīzeļa apjoms ir pārāk mazs, lai būtiski ietekmētu amerikāņu patērētājus.
Aktīvi un budžets
Ukrainai nepieciešams vairāk militārā atbalsta un pretgaisa aizsardzības, teica Orpo. Eiropai jārod risinājums, kā finansēt Ukrainu šoziem un nākamgad. Somija un Zviedrija mudina Eiropas Komisiju no jauna atvērt strīdīgo jautājumu par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu. Beļģija pērn bloķēja šādu darījumu juridisku iebildumu dēļ. Somija lūgusi Komisiju turpināt darbu ar Beļģiju un citām dalībvalstīm.
Orpo arī aicināja līdz gada beigām vienoties par ES ilgtermiņa budžetu aptuveni 2 triljonu eiro apmērā, jo nākamgad vēlēšanas, piemēram, Francijā, sarežģīs sarunas. Somijā vēlēšanas gaidāmas 2027. gada aprīlī, un viņa partija aptaujās atpaliek.


