Šodien paziņos 2026. gada Nobela Miera prēmijas laureātu
Piektdien, 9. oktobrī, Oslo paziņos 2026. gada Nobela Miera prēmijas ieguvēju. Pēc derību tirgu datiem favorītu vidū ir Ukrainas bērnu glābšanas iniciatīva, Jūlija Navalnaja un Sudānas vietējie palīdzības tīkli.

Piektdien, 9. oktobrī, Norvēģijas Nobela komiteja Oslo paziņos 2026. gada Nobela Miera prēmijas laureātu. Komitejas priekšsēdētājs Jērgens Vatne Frīdnēss (Jørgen Watne Frydnes) žurnālistu priekšā uzstāsies pulksten 10.00 pēc Lielbritānijas laika jeb 11.00 pēc Centrāleiropas vasaras laika. Miera prēmija ir viena no piecām Alfrēda Nobela testamentā paredzētajām balvām, un to piešķir tam, kurš visvairāk darījis tautu saprašanās, bruņoto spēku samazināšanas un miera veicināšanas labā.
Kas minēts kā favorīti
Publiski zināms tikai tas, ka lēmumu zina neliels skaits komitejas locekļu. Spekulācijas turpinās: kā ilggadēji favorīti min Mikolu Kuleba un viņa vadīto organizāciju Save Ukraine, kas palīdz atgūt Krievijas kara laikā nolaupītos Ukrainas bērnus. Līdzās tiem pieminēti arī Sudānas Ārkārtas reaģēšanas telpas (Emergency Response Rooms). Pēdējo stundu laikā dažās populārās prognožu vietnēs pirmajā vietā bija pakāpusies Jūlija Navalnaja, mirušā Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija atraitne. Vēlāk prognožu tirgi atkal izvirzīja Kuleba un Save Ukraine pirmajā vietā, bet Navalnaju – otrajā.
Kā tiek izvēlēts laureāts
Nominācijas jāiesniedz līdz 31. janvārim, bet komitejas locekļi pirmajā sēdē drīkst pievienot papildu vārdus. Pērn šī sēde notika februāra beigās. Pēc tam saraksts tiek slēgts, komiteja sagatavo īsāku sarakstu un nodod to pastāvīgajiem konsultantiem atzinumu sniegšanai. Galīgo lēmumu parasti pieņem tikai pēdējā sēdē pirms paziņošanas, oktobra sākumā.
Prēmija un iepriekšējais ieguvējs
Prēmijas apmērs šogad ir 12 miljoni Zviedrijas kronu, kas atbilst aptuveni 1,1 miljonam eiro. Pērn balvu ieguva Venecuēlas politiķe Marija Korina Mačado par neatlaidīgo cīņu pret autoritāro režīmu savā valstī. Vēlāk viņa balvu pasniedza ASV prezidentam Donaldam Trampam, tiekoties ar viņu Baltajā namā, apmēram divas nedēļas pēc tam, kad Tramps bija licis nolaupīt Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro.


