Šlesers aicina Kulbergu veidot koalīciju ar LPV un NA
LPV līderis Ainārs Šlesers paziņojis, ka esot pienācis laiks izlīgumam, un aicinājis “Apvienotā saraksta” vadītāju Andri Kulbergu veidot kopīgu valdības koalīciju ar LPV un Nacionālo apvienību. Viņš uzsver, ka šāda apvienība nodrošinātu stabilu parlamentāro vairākumu.

LPV līderis Ainārs Šlesers otrdien raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka pēc vēlēšanām esot pienācis laiks izlīgumam, un aicinājis “Apvienotā saraksta” (AS) līderi Andri Kulbergu vienoties par kopīgu koalīciju, kurā iekļautos arī Nacionālā apvienība (NA).
Politiķis norādīja, ka gan AS, gan LPV vēlētāji gaida pārmaiņas, tāpēc patlaban pastāv unikāla iespēja veidot kopīgu valdību. Viņš pieļāva, ka jaunās valdības programmas pamatu veidotu tieši Kulberga piedāvātais redzējums, bet atzīmēja, ka LPV un AS uzskati sakrīt aptuveni pusē jautājumu.
Stabilitātes argumenti
Šlesers skaidroja, ka AS pats par sevi jau faktiski darbojas kā trīs partiju apvienība, un LPV varētu palīdzēt šādai struktūrai nodrošināt noturību. Viņš atgādināja, ka LPV rīcībā ir 17 mandāti, kas spētu stiprināt Kulberga vadītās partijas pozīcijas.
Politiķis aprēķinājis, ka AS kopā ar NA iegūtu 51 balsi, bet kopā ar LPV – 58 balsis. Tādējādi, viņaprāt, ja kādai no partnerpartijām kādā jautājumā būtu iebildumi, AS varētu meklēt vairākumu ar otru partiju – tas nodrošinātu lielāku elastību lēmumu pieņemšanā.
Atzītas bažas
Šlesers pieļāva, ka sabiedrībā var pastāvēt bažas par konkrētiem LPV deputātu kandidātiem, piemēram, Aleksandru Bartaševiču, tomēr uzsvēra, ka runa ir vien par vienu personu un ka līdzīgas bažas var rasties attiecībā uz pārstāvjiem jebkurā partijā.
Viņš piebilda, ka nevēlas kļūt par stingru opozīciju Kulbergam tikai tāpēc, ka valdības vadītājam nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus. Tāpat Šlesers pauda uzskatu, ka tāds pats trīs partiju apvienojums varētu veidoties arī Rīgas domē, kur tuvākajā laikā gaidāma koalīcijas maiņa. Vienlaikus viņš piebilda, ka LPV ir gatava arī konstruktīvai opozīcijai, ja koalīcija neveidojas.
- Saeimas vēlēšanās uzvarēja “Apvienotais saraksts”, iegūstot 41 mandātu, un parlamentā iekļuvušas sešas politiskās partijas.


