Slaidiņš: Krievijas varas nodošanas mehānisms pēc Putina nav skaidrs
NBS majors Jānis Slaidiņš brīdina, ka nenoteiktais varas nodošanas mehānisms Krievijā pēc Putina var atkārtot situāciju, kāda izveidojās pēc Staļina nāves. Iespējami vairāki scenāriji – no mierīgas nodošanas līdz cīņai starp elites grupām.
NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” pauda viedokli, ka Vladimira Putina izveidotais personālistiskais varas modelis Krievijā rada neskaidrību par to, kas notiks valstī pēc viņa aiziešanas no amata.
Pēc Slaidiņa teiktā, Putins ir koncentrējis varu savās rokās, taču nav publiski zināms mehānisms, kā šī vara tiktu nodota tālāk, ja viņš pēkšņi vairs nespētu pildīt prezidenta pienākumus – vai tas būtu amata atstāšanas, piespiedu atkāpšanās, slimības vai nāves gadījumā.
Iespējamie scenāriji
Slaidiņš norādīja, ka šādā situācijā varētu izveidoties cīņa par ietekmi starp dažādām Krievijas elites grupām. Viņš pieļauj vairākus attīstības variantus – sākot no relatīvi ātras un mierīgas varas nodošanas līdz haotiskai konfrontācijai starp dažādiem elites pārstāvjiem. Kā vēl viens iespējamais scenārijs minēta esošās sistēmas saglabāšanās, valstij virzoties arvien izteiktākas gerontokrātijas virzienā, proti, sistēmas, kurā vara pieder gados vecākiem cilvēkiem. Slaidiņš atzīmēja, ka jau pašlaik Krievijas varas elite lielā mērā sastāv no ilggadējiem tās locekļiem.
Viņaprāt, pats Putina aiziešanas fakts automātiski nenozīmētu pārmaiņu sākumu – sistēma varētu turpināt pastāvēt, ja varu pārņemtu kāds no esošās elites vidus.
Paralēles ar 1953. gadu
Slaidiņš uzsvēra, ka šāda neskaidrība par varas pēctecību Krievijas vēsturē nav jauna parādība. Līdzīgs stāvoklis bija vērojams pēc Josifa Staļina nāves 1953. gadā, kad iepriekš nebija noteikts skaidrs pēctecis. Tolaik sekoja ietekmes cīņa starp vairākiem Padomju Savienības varas elites pārstāvjiem, un vara netika automātiski nodota kādam iepriekš izraudzītam kandidātam.
