Sīrijā pēc protestiem atceltas bijušā Asada režīma atbalstītāju dziedātāju uzstāšanās
Homsā un citviet Sīrijā iedzīvotāji noplēsa afišas, protestējot pret koncertiem, kuros bija paredzēts uzstāties dziedātājiem, kas iepriekš atbalstījuši gāzto prezidentu Bašaru al-Asadu. Vairāki koncerti tika atcelti, un daži mākslinieki publiski atvainojušies.
- jūlijā Homsas iedzīvotāji noplēsa afišas, kas reklamēja libāniešu dziedātāja Muhameda Iskandara un sīrieša Husāma Dženīda koncertus, apsūdzot viņus bijušā prezidenta Bašara al-Asada režīma atbalstīšanā. Iskandaram bija jāuzstājas 14. augustā viesnīcā "Lion Palace" pilsētiņā al-Havašā netālu no Homsas, savukārt Dženīdam bija plānoti vairāki koncerti Homsā un tuvējās pilsētās, tostarp Sadadā.
Pēc protestiem viesnīcas vadība tajā pašā vakarā paziņoja par Iskandara koncerta atcelšanu, skaidrojot lēmumu ar cieņu pret cilvēku jūtām un vēlmi saglabāt kopienas vienotību. Afišas tika noplēstas arī Jabrudā pie Damaskas. Jūnija beigās Kultūras ministrija jau bija atcēlusi dziedātāja Šadi Džamila koncertu Damaskas Operas namā.
Visi trīs mākslinieki iepriekš publiski slavējuši Asadu — Iskandars 2016. gadā dziedājis dziesmu ar atbalsta vārdiem Asadam, Dženīds 2013. gadā izdevis dziesmu, kas kļuva par režīma himnu, bet Džamils 2014. gadā koncertā Venecuēlā slavējis Asada vadību.
Atšķirīgas reakcijas
Iskandars pēc koncerta atcelšanas vērsās pie Sīrijas pagaidu prezidenta Ahmeda al-Šāras, apgalvojot, ka ir tikai mākslinieks, nevis politiķis, un lūdzot taisnīgumu. Dženīds turpretī publiski atvainojās Sīrijas tautai, īpaši mātēm, kas zaudējušas tuviniekus karā. Arī Džamils pēc sava koncerta atcelšanas atvainojās par teikto Venecuēlā.
Žurnālists Ahmeds al-Šamali skaidro, ka Homsa joprojām ir īpaši jutīga vieta, jo daudzi sunnītu iedzīvotāji dzīvo sagrautos rajonos, kamēr alavītu kopienas mazāk cietušas no kara postījumiem, radot netaisnības sajūtu.
Sīrijas Kultūras ministrijas pārstāvis Mūsa al-Sveidans norādīja, ka koncertu atcelšana atbilst 2025. gada novembrī pieņemtajam ministra lēmumam, kas aizliedz rīkot pasākumus ar māksliniekiem, kuri slavējuši gāzto režīmu vai noliedza tā noziegumus. Viņš minēja Ruandu pēc genocīda kā piemēru, kam Sīrija cenšas sekot.
