Simts gadus vēlāta piemiņa Ņujorkas metro vēsturē lielākajai katastrofai

1918. gada 1. novembrī Bruklinā notika smagākā katastrofa Ņujorkas metro vēsturē un vissmagākā vilcienu avārija Ņujorkas štata vēsturē. Privātā dzelzceļa kompānija Brooklyn Rapid Transit (BRT) tolaik izmantoja vairāk nekā 30 gadus vecus koka vagonus, kas kursēja starp Manhetenas Park Row un Brighton Beach Bruklinā. Avārijā gāja bojā gandrīz 100 cilvēku — precīzs skaitlis nekad netika noskaidrots — un ap 250 pasažieri guva ievainojumus, kas bija aptuveni puse no visiem braucējiem.

Avārijas dienā streikoja vilcienu vadītāju arodbiedrība, tāpēc uzņēmums pie vilciena stūres nolika Antonio Edvardu Lučāno — dispečeru ar mazāk nekā trīs stundu ilgu apmācību un nelielu pieredzi kravas vilcienu vadīšanā. Viņš jau bija nostrādājis 10 stundu maiņu, atveseļojās no gripas un pirms trim dienām bija apglabājis savu otro meitu, kas kļuva par vienu no 1918. gada gripas pandēmijas upuriem.

Mezglā pie Fulton un Franklin ielām signāllampiņas defekta dēļ vilciens netika atpazīts, un Lučāno bija spiests astoņas minūtes brauk t pretējā virzienā, lai atgrieztos maršrutā. Iespējams, tieši šī aizkavēšanās lika viņam nepieturēt pie Consumers Park stacijas un braukt ātrāk, cenšoties atgūt zaudēto laiku. Vietā, kur ātruma ierobežojums bija seši jūdzes stundā, vilciens brauca aptuveni piecas reizes ātrāk. Pirmā vagona riteņi nobrauca no sliedēm tuneļa ieejā, otro un trešo vagonu iesviežot betona sienā, no kuras tika norauti jumti un sāni.

Glābšanas darbi sākās tikai pēc 45 minūtēm, jo vraks bija slēpts no acīm, kavējot policijas un ugunsdzēsēju informēšanu. Neviens netika saukts pie kriminālatbildības, taču civilprasības noveda BRT bankrotā. Pilsēta jau mēnesi pēc traģēdijas pārdēvēja Malbone ielu par Empire Boulevard, izdzēšot pat nosaukuma piemiņu. Oficiāla piemiņas zīme pie Prospect Park stacijas tika uzstādīta tikai 2019. gadā, simts gadus pēc notikuma.