Sillamēs mākslinieks Eduards Zeņčiks veido savu mākslas pasauli un attīsta pilsētas kultūrdzīvi

Sillamē, Igaunijas pilsētā pie Baltijas jūras, kas pazīstama ar stingro arhitektūru un rūpniecību, strādā mākslinieks Eduards Zeņčiks. Viņa darbos ir simboli, mīklas un mistiski tēli. Viņam ir 50 gadu, un viņš ne tikai veido savus darbus, bet arī piedalās pilsētas mākslas dzīves attīstībā.

Zeņčiks mācījies Tallinā un ceļojis pa pasauli, taču Sillamē vienmēr uzskatījis par savām mājām. Viņš stāsta, ka pilsētu mīl visu mūžu un tā viņam šķitusi tuvāka par Venēciju vai Parīzi.

Galerija SillArt

Sillamē dēvē par svaigo jūras vēju pilsētu. Agrāk uz šejieni brauca galvenokārt jūras un arhitektūras dēļ, tagad arī pēc laikmetīgās mākslas. Zeņčiks ir viens no nesen atvērtās galerijas SillArt radītājiem. Galerija plāno sadarboties ar vietējiem autoriem, māksliniekiem no citiem Igaunijas reģioniem un ārvalstīm. Pēc viņa teiktā, jau ir nākamie projekti ar somu mākslinieci un igauņu fotomākslinieci.

Mūziķis un kultūras darbinieks Vladimirs Visockis uzsver, ka Zeņčiks palīdz iekļaut Sillamē Igaunijas un pasaules kultūras kartē.

„Nezināmais mākslinieks”

Zeņčiks sevi dēvē par nezināmu mākslinieku. Viņaprāt, tas ļauj brīvi mainīt mākslinieciskās izteiksmes veidu un neierobežot sevi ar vienu virzienu. Visockis viņu uzskata par laikmetīgās mākslas simbolu Sillamē un pārstāvi visam Ida-Virumā un Igaunijai.

Māksla Zeņčikam sen nav tikai gleznas uz audekla. Viņš stāsta, ka sevi uztver kā mākslas objektu, bet savus darbus – kā tā papildinājumu. Gatavā glezna ne vienmēr atbilst sākotnējam iecerei, un svarīgi ir laikus apstāties, citādi darbs zaudē spēku.

Savu ceļu Zeņčiks vēl neuzskata par veiksmīgu: viņa mērķi ir plašāki par sasniegto. „Es gandrīz nepārtraukti dauzos pret betonu,” viņš saka un piebilst, ka turpinās to laužot.