Sievietes noraida ideju par 5000 eiro pabalstu kā dzimstības risinājumu
Sociālajos tīklos izskanējusi ideja par 5000 eiro pabalstu par bērna piedzimšanu izraisījusi plašu sieviešu reakciju, kurās šāda summa tiek atzīta par nepietiekamu dzimstības veicināšanai. Vairākums uzsver, ka nepieciešama ilgtermiņa stabilitāte, nevis vienreizējs maksājums.

Latvijā turpinoties dzimstības samazinājumam un reģionos slēdzot skolas un bērnudārzus, sabiedrībā atkal aktualizējies jautājums par to, kā valstij būtu jārīkojas dzimstības veicināšanai. Sociālajos tīklos izplatījies jautājums latviešu sievietēm, vai vienreizējs 5000 eiro pabalsts par bērna piedzimšanu mudinātu dzemdēt vairāk bērnu.
Atbildes bijušas gandrīz vienbalsīgi noraidošas. Daudzas komentētājas norādījušas, ka šāda summa ir nesamērīgi maza salīdzinājumā ar reālajām bērna audzināšanas izmaksām, minot arī citas valstis, kur atbalsts esot vairākas reizes lielāks. Izskanējušas bažas, ka vienreizējs maksājums varētu kļūt par motivāciju galvenokārt sociāli mazāk nodrošinātām ģimenēm, nevis reāli veicināt pārdomātu ģimenes plānošanu.
Trūkst sistēmiska atbalsta
Daudzas dalībnieces uzsvērušas, ka nauda pati par sevi nevar un nedrīkst būt izšķirošais arguments lēmumam par bērna radīšanu. Vairākas norādījušas uz dziļākām problēmām — īpaši uz bērnu veselības aprūpes pieejamības trūkumu Latvijā, kas, pēc viņu domām, mazina jebkura vienreizēja pabalsta jēgu.
Komentāros izskanējuši priekšlikumi par ilgtermiņa risinājumiem — saglabāt bērna kopšanas pabalstu, kas atbilstu reālajai algai, kā arī ieviest valsts kompensācijas par aukļu pakalpojumiem, jo īpaši mātēm ar nestandarta darba grafiku. Tāpat minēta nepieciešamība pēc lielākas drošības sajūtas vientuļajām mātēm un ģimenēm, kas nonākušas grūtībās.
Tomēr izskanējis arī atšķirīgs viedoklis — daļa uzskata, ka šāds pabalsts varētu sniegt psiholoģisku atbalstu ģimenēm, kuras vēlas bērnu, bet baidās no finansiālām grūtībām, tādējādi netieši uzlabojot arī bērna labklājību.
Iepriekš eksperti norādījuši, ka demogrāfisko situāciju var ietekmēt ne tikai ekonomiskā labklājība, bet arī vispārējā drošības un vienotības sajūta sabiedrībā.


/nginx/o/2024/06/09/16135774t1hff74.png)