Seši izaicinājumi, kas noteiks Urzulas fon der Leienas mantojumu Eiropas Komisijā
Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai atlikuši trīs gadi pilnvaru termiņā, un šajā laikā viņai jārisina Eiropas rūpniecības lejupslīde, attiecības ar ASV un Ķīnu, klimata politika, aizsardzība, ES paplašināšanās un jaunais budžets. 16. septembrī viņa teiks runu par Savienības stāvokli, kurā iezīmēs plānu turpmākajiem gadiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai atlikuši trīs gadi otrā pilnvaru termiņā, kas noslēgsies 2029. gadā. Kā ziņojusi izdevuma Politico apskāde Brussels Playbook, viņa varētu nemeklēt trešo termiņu, tāpēc šie gadi var izvērsties par viņas karjeras Briselē nobeiguma posmu. Līdz šim viņas darbu lielā mērā noteikusi krīžu vadība — no Covid-19 pandēmijas līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā un konfliktam Gazā.
- septembrī fon der Leiena uzstāsies ar runu par Savienības stāvokli, kurā solīta redze nākamajiem gadiem. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieki no dažādām politiskajām grupām atzīmē, ka patiesais mērogs būs nevis runa, bet konkrēti rezultāti iedzīvotājiem.
Seši galvenie izaicinājumi
Pirmkārt, jāapturētu Eiropas ekonomiskā lejupslīde. Pēc Mario Dragi ziņojuma par konkurētspēju Komisija sola industriālo stratēģiju, tomēr augstās energocenas, sadrumstalotie kapitāla tirgi un Ķīnas konkurence EV, bateriju un tērauda jomās rada spiedienu. Otrkārt, jāturpina aizsargāt ES digitālo regulējumu pret Vašingtonas spiedienu — ES naudas sodi uzņēmumiem Apple, Meta un Google, kā arī plāni ierobežot sociālo tīklu lietošanu bērniem zem 13 gadiem, var saasināt attiecības ar Donalda Trampa administrāciju.
Trešais izaicinājums ir līdzsvars starp klimata politiku un rūpniecības slogu — fon der Leiena saskaras ar spiedienu vienkāršot "Zaļā kursa" noteikumus, vienlaikus saglabājot vides ambīcijas. Ceturtkārt, jāstiprina Eiropas aizsardzība un atbalsts Ukrainai, tostarp caur SAFE programmu 150 miljardu eiro apmērā, lai gan dalībvalstu vienprātība par izdevumiem trūkst.
Piektkārt, jāturpina ES paplašināšanās process attiecībā uz Ukrainu, Moldovu un Rietumbalkānu valstīm, kurām nepieciešamas reformas tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā. Sestkārt, jānodrošina finansējums — Komisija piedāvā gandrīz 2 triljonu eiro budžetu 2028.–2034. gadam, par ko strīdas kohēzijas politikas atbalstītāju un taupības valstu grupas. Jaunajam budžetam jāstājas spēkā no 2028. gada 1. janvāra, tāpēc vienošanās jāpanāk līdz 2027. gada vēlēšanām vairākās ES lielvalstīs.
