Senāts lūdz ES Tiesu skaidrot karteļa dalībnieku izslēgšanu publiskajos iepirkumos
Latvijas Augstākās tiesas Senāts vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumiem par karteļa dalībnieku izslēgšanu no iepirkumiem. Lietā vērtē, vai Latvijā ieviestais uzticamības atjaunošanas process atbilst ES direktīvai.
Šī gada jūnijā Latvijas Augstākās tiesas Senāts apturējis tiesvedību un ar trim prejudiciāliem jautājumiem vērsies Eiropas Savienības Tiesā (EST). Lieta skar uzņēmumu, kas piedalījās pašvaldības izsludinātajā transportlīdzekļu nomas iepirkumā. Konkurences padome (KP) iepriekš bija sodījusi šo uzņēmumu par horizontālu karteļa vienošanos, un iepirkuma rīkotājs to izslēdza, jo pretendents nespēja pierādīt savu uzticamību.
Senāts vēlas noskaidrot, vai Latvijā ieviestā uzticamības atjaunošanas kārtība atbilst ES tiesībām, tostarp Publisko iepirkumu direktīvai 2014/24. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (PIL), pasūtītājam ir pienākums izslēgt pretendentu, ja ar neapstrīdamu lēmumu vai spriedumu tas atzīts par vainīgu horizontālā karteļa vienošanās. Pasūtītājs drīkst to darīt arī tad, ja ir pietiekamas norādes par šādu vienošanos, tostarp pamatojoties uz vēl neapstrīdamu konkurences iestādes lēmumu. Izslēgšanas termiņš ir trīs gadi, bet atkarībā no pamata tā sākumpunkts var atšķirties.
PIL 43. pants paredz iespēju atjaunot uzticamību. Pretendents var pierādīt, ka ir labojies, piemēram, atlīdzinājis radīto kaitējumu, sadarbojies ar izmeklēšanu un veicis tehniskus, organizatoriskus vai personāla pasākumus. Pasūtītājam jādod vismaz desmit dienas skaidrojumam un pierādījumiem, un tas var pieprasīt KP atzinumu.
Senāta jautājumi EST attiecas uz to, vai pretendentu var izslēgt, ja KP lēmums vēl nav galīgs un pasūtītājs pats nav vērtējis pārkāpuma esību; vai pieļaujams sešu gadu izslēgšanas periods par vienu pārkāpumu, ja direktīvā noteikts maksimāli pieci gadi; un vai uzticamības atjaunošanai par šķērsli var kalpot apstāklis, ka pretendents lēmumu pārsūdzējis un naudas sodu nav samaksājis. Tādējādi tiek aktualizētas bažas par nevainīguma prezumpciju un pasūtītāja novērtējuma brīvību.
Lai arī KP atzinumi formāli nav saistoši, praksē tie bieži ir izšķiroši. Pasūtītāji mēdz uz tiem pilnībā paļauties, tādēļ bez pozitīva atzinuma uzņēmumam ir grūti pārliecināt par savu uzticamību. Būtiski, ka atjaunošana nav tikai formāla: uzņēmumam jāievieš iekšējās kontroles, jāapmāca darbinieki, jāpārtrauc saikne ar pārkāpumā iesaistītajiem un jāveic citi pasākumi. Tomēr pasākumiem jābūt samērīgiem – piemēram, mazā uzņēmumā, kur vainīgā persona ir vienīgais īpašnieks, tās atlaišana var nebūt iespējama. Eksperti iesaka vērsties pēc palīdzības, lai sagatavotu pamatotu iesniegumu un izstrādātu reālu atbilstības programmu.
