Satiksmes ministrs: dzelzceļa sliedes pagaidām netiks demontētas, tiek meklētas tranzīta kravas

Latvijā netiks demontētas dzelzceļa sliedes, kas savieno valsti ar Krieviju un Baltkrieviju, – vismaz tuvākajā laikā. Valdība gan ir piešķīrusi līdzekļus šādai demontāžai, taču tie paliks neapgūti. To portālam “nra.lv” intervijā norādīja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (partija “Jaunā vienotība”). Pēc viņa teiktā, amatpersonas un nozares speciālisti strādā pie tā, lai dzelzceļam piesaistītu kravas no Vidusāzijas valstīm.

Ko lēma prezidenti

Pagājušā gada decembra sākumā Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Igaunijas prezidents Alars Karis un Lietuvas prezidents Gintauts Nausēda vienojās: ja trīs Baltijas valstis izšķirtos demontēt sliežu savienojumus ar Krieviju un Baltkrieviju, lēmumam jābūt kopīgam.

Atšķirīgi viedokļi

Kopš tā laika par demontāžas nepieciešamību izskanējuši pretēji viedokļi. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un aizsardzības ministrs Raivis Melnis norādījuši, ka armijai ir pretmobilitātes plāni. Tie paredz rīcību militāra apdraudējuma gadījumā, un tajos iesaistīta arī valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”. Ministrs ir uzsvēris, ka finansējums demontāžai iedalīts, lai krīzes situācijā sliedes varētu nojaukt ātri.

Tikmēr daži ārvalstu eksperti aicina Krievijas platuma sliedes demontēt nekavējoties. Viņu skaidrojums: pēc kara Ukrainā ieguvēji būtu konkurējošās Baltijas jūras ostas Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Šie eksperti arī uzskata, ka demontāža Krieviju neietekmētu, jo tehniku tā var pārvietot pa šoseju, bet karavīrus – kājām.

Dzelzceļam jāpelna

Kamēr krīze nav iestājusies, dzelzceļam jānopelna sev pašam, lai valstij nebūtu to dotēt ar tik lielām summām. Par to, vai tas izdosies, Kozlovskis runāja intervijā.