Sārts: Krievijai pašlaik trūkst spēju atvērt otru fronti pret NATO

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts LETA podkāstā "Kas tas vispār bija?!" pauda viedokli, ka Krievija šobrīd nav spējīga militāri uzbrukt kādai NATO dalībvalstij, jo tās resursus saista turpinošais karš Ukrainā. Pēc viņa teiktā, arī pazīmju, kas liecinātu par gatavošanos šādam solim, patlaban neesot.

Sārts atgādināja, ka Krievija joprojām paliek ilgtermiņa apdraudējums reģionam, taču tas nenozīmē tūlītēju krīzi. Viņš skaidroja, ka jebkuram militāram uzbrukumam ir nepieciešamas reālas spējas to īstenot, un pašlaik Krievijai tādu vienkārši nav. NATO savukārt esot izstrādājusi savus aizsardzības plānus šādiem gadījumiem.

Hibrīddraudi paliek aktuāli

Eksperts uzsvēra, ka apdraudējums Baltijas valstīm tomēr nav izslēgts – runa ir par hibrīduzbrukumiem, kas var notikt jebkurā laikā. Tomēr, pēc Sārta domām, šāds risks nav unikāls tieši Baltijai, jo līdzīgiem apdraudējumiem ir pakļautas arī citas Eiropas valstis, piemēram, Vācija un Francija.

Situācija var mainīties

Sārts brīdināja, ka apstākļi varētu būt citādi, ja karadarbība Ukrainā apstātos – tad Krievijai rastos iespēja koncentrēties uz savu bruņoto spēku atjaunošanu. Viņš pieļāva, ka Krievija visdrīzāk turpinātu militāro attīstību, taču eksperti atšķirīgi vērtē, cik ilgā laikā tā spētu sagatavoties plašākam konfliktam. Tāpēc, viņaprāt, ir svarīgi nošķirt tūlītēju apdraudējumu no riska, kas varētu pieaugt tikai pēc vairākiem gadiem, jo lēmumi par aizsardzības resursu sadali abos gadījumos atšķiras.

Sārts arī kritizēja emocionālus izteikumus par iespējamu tūlītēju uzbrukumu Baltijas valstīm, uzskatot, ka šāda retorika traucē vest jēgpilnu diskusiju par reālo gatavības nepieciešamību. Viņš uzsvēra, ka lēmumiem aizsardzības jomā jābalstās uz faktiem un datiem, nevis pastāvīgu satraukumu sabiedrībā.