Sančess pārmet Spānijas karalim Filipam VI par nevērību Seūtas krīzē

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pirmdien intervijā radio stacijai Cadena SER publiski pauda kritiku par karaļa Filipa VI nevērību pret migrācijas krīzi Seūtā, norādot, ka valsts galvam būtu bijis pietiekami daudz iemeslu apmeklēt gan Seūtu, gan Meliļu. Tas ir neparasti, jo Spānijas valdības pārstāvji reti publiski apšauba monarha rīcību.

Sančess uzsvēra, ka pats krīzes laikā Seūtu apmeklējis četras reizes kopš stāšanās amatā pirms astoņiem gadiem, savukārt karalis, kurš tronī atrodas jau 20 gadus, pilsētu neesot apmeklējis nevienu reizi. Šis apgalvojums gan bija neprecīzs — Filips VI valda kopš 2014. gada, un premjers, šķiet, atsaucās uz iepriekšējā karaļa Huana Karlosa I vizīti Seūtā 2007. gadā. Sančess piebilda, ka ir ieteicis karalim apmeklēt pilsētu un ka šāda vizīte notiks, taču nenosauca konkrētu laiku.

Pēc valdības teiktā, karalim pēc krīzes sākuma lūgts sazvanīties ar Marokas monarhu Muhamedu VI, taču viņš to atteicies darīt. Atšķirībā no iepriekšējā karaļa Huana Karlosa I, kuram bija ciešas personiskas attiecības ar Marokas karali Hasanu II un kurš bieži iesaistījās neformālās sarunās starp Madridi un Rabatu, Filipam VI līdzīgas attiecības ar Marokas pusi nav zināmas.

Krīze turpinās

Lai gan iepriekš tika ziņots, ka gandrīt visi no aptuveni 72 000 migrantiem, kas pirms mēneša ieplūda Seūtā, atgriezušies Marokā, Sančess pirmdien atzina, ka pilsētā joprojām paliek ap 5000 cilvēku. Pēdējās nedēļas laikā pilsētā notikuši sadursmes gadījumi — vairāki migranti aizturēti par uzbrukumiem militārpersonām, bet policijai nācies iejaukties, lai aizsargātu migrantus pēc tam, kad vietējie iedzīvotāji aizdedzinājuši pagaidu mītnes vienā no pludmalēm.

Sančess pauda solidaritāti ar Seūtas iedzīvotājiem un pauda pārliecību, ka situācija drīz normalizēsies. Tuvākajās nedēļās aptuveni 1200 nepavadīti nepilngadīgie tiks pārvietoti uz patversmēm Ibērijas pussalā, savukārt lielākā daļa pārējo migrantu tikšot deportēti, jo ieceļojuši ekonomisku, nevis patvēruma iemeslu dēļ.

Premjers atturējās vainot Maroku krīzē, tā vietā norādot uz cilvēku kontrabandistu tīkliem un tiešsaistes kampaņām, ko, viņaprāt, organizējusi Krievija, Izraēla un starptautiska galēji labēja grupa. Viņš arī noliedza apsūdzības, ka valdība ignorējusi izlūkdienestu brīdinājumus, gan atzīstot, ka izlūkošana pirms krīzes fiksējusi ieceļotāju skaita pieaugumu, taču neviens brīdinājums neparedzēja tik lielu apjomu.