Sanandrejas lūzums sasniedz augstāko spriegumu 1000 gadu laikā; pētījumā brīdina par iespējamu vienlaicīgu pārrāvumu

Zinātnieki no Havaju universitātes Manoā publicējuši pētījumu žurnālā Journal of Geophysical Research: Solid Earth, kurā analizēta zemestrīču vēsture Dienvidkalifornijā. Izmantojot dator modeli, kas balstīts uz aptuveni 1000 gadu ilgiem ģeoloģiskiem datiem, tostarp radiogļūdeņraža datēšanu un koku gadskārtu ierakstiem, pētnieki noteikuši, ka spriegums Sanandrejas un Sanhasinto lūzumu sistēmās sasniedzis nebijušu līmeni.

Uz Sanhasinto-Bernardīno posma spriegums sasniedz 3,6 megapaskālus – tas ir spiediens, ko uz katru kvadrātmetru radītu divu zilo vaļu svars. Ekstrapolējot uz visas zonas lielumu, lūzums notur spiedienu, kas līdzvērtīgs vairāk nekā 6 miljardu zilo vaļu svaram.

Īpaša uzmanība pievērsta Kāhonas pārejai (Cajon Pass), kur abas lūzumu sistēmas krustojas. Šī vieta reizēm darbojas kā "zemestrīču vārti" – tā var bloķēt vai ļaut lielām zemestrīcēm pārlēkt no viena lūzuma uz otru. Modelēšana liecina, ka noteiktos apstākļos Kāhonas pāreja var ļaut abiem lūzumiem pārtrūkt vienlaicīgi, kas būtu daudz postošāk nekā tikai viena lūzuma aktivizēšanās. Šāds notikums varētu skart apgabalus, kur dzīvo miljoniem cilvēku, tostarp Losandželosu, Sanbernardīno, Riversaidas un Koаčelas ieleju.

Pētnieki uzsver, ka pētījums neparedz konkrētu zemestrīces laiku, jo to nav iespējams noteikt. Tomēr secinājumi var uzlabot riska analīzi reģionā, palīdzēt plānot infrastruktūras investīcijas, atjaunot būvnormatīvus un stiprināt gatavību ārkārtas situācijām. Pētnieki arī norāda, ka modelēšanas pieeju var izmantot citviet pasaulē, lai novērtētu riskus no sarežģītām lūzumu sistēmām.