Saeimas vēlēšanās vēsturiski zemākā aktivitāte: pie urnām devās nedaudz vairāk par pusi vēlētāju

Latvijā aizvadītajā nedēļā notikušajās 15. Saeimas vēlēšanās, kurās ievēlē valsts parlamentu, vēlētāju aktivitāte bija vēsturiski zemākā. Pie urnām devās 51,79% balsstiesīgo iedzīvotāju, un kopumā piedalījās par aptuveni 110 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pirms četriem gadiem. Par to vēsta televīzijas raidījums "Nekā personīga".

Lielākās pārmaiņas diasporā

Vislielākais kritums vērojams ārvalstīs dzīvojošo vidū: uz vēlēšanām ieradās tikai katrs devītais ārzemēs dzīvojošais balsstiesīgais. Tas būtiski ietekmēja kopējos līdzdalības rādītājus. Raidījums norāda, ka pirmie secinājumi liecina – pagaidām nevar runāt ne par vēlētāju apātiju, ne par politiķu nespēju mobilizēt savus atbalstītājus, un līdzdalības kritumu nevar skaidrot tikai ar vienaldzību pret politiskajiem procesiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas vērtējums

Zemā aktivitāte nebija gaidīta arī Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), kas organizē vēlēšanas, jo šoreiz priekšlaicīgās balsošanas kārtība vēlētājiem bija īpaši ērta.

CVK vadītājs Māris Zviedris norādīja, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla. Viņš atgādināja, ka pirms diviem gadiem Lietuvas parlamenta vēlēšanās bija ļoti līdzīgs līdzdalības procents, un abas valstis atrodas samērā tuvos ģeopolitiskajos apstākļos.

Zviedris arī noraidīja uzskatu, ka par zemo aktivitāti būtu atbildīga komisija. Pēc viņa teiktā, CVK sagatavo un organizē procesu un dara to ērtu vēlētājiem, taču par to, vai cilvēki ierodas balsot, vistiešākajā mērā atbild politiķi un politiskās partijas. Viņš arī uzsvēra, ka jautājums par to, ka gandrīz katrs otrais vēlētājs savu izvēli uztic citiem, ir atbildības jautājums.