Saeima pirmajā lasījumā atbalsta uzturlīdzekļu garantiju palielināšanu, bet 20 miljonu eiro vēl jāatrod

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā. Fonds uz laiku izmaksā uzturlīdzekļus bērniem, ja otrs vecāks tos nemaksā. Grozījumi paredz palielināt šo izmaksu apmēru, taču to fiskālā ietekme būtu aptuveni 20 miljoni eiro. Par likumprojekta turpmāko virzību jālemj nākamajam Saeimas sasaukumam, jo priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30. oktobris, un pašreizējais sasaukums to vairs neskatīs. Par pieņemšanu pirmajā lasījumā nobalsoja 80 deputāti.

Atšķirīga summa vienādiem bērniem

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā deputāts Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība) skaidroja, ka fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumi, un tas ir ievērojami mazāks nekā Civillikuma 179. pantā paredzētais. Sākotnēji abi apmēri bijuši vienādi, taču laika gaitā tie tikuši dažādoti vairāku lēmumu ietekmē.

Bērnam līdz septiņu gadu vecumam starpība ir 40 eiro: ja vecāki vienojušies un maksā godprātīgi, minimālais apmērs ir 195 eiro, bet fonds maksā 155 eiro. Vecākiem bērniem starpība ir 54 eiro. Klotiņš uzsvēra, ka bērniem jābūt vienlīdzīgām iespējām neatkarīgi no tā, vai vecāks pilda savu pienākumu.

Debates par naudu un parādniekiem

Antoņina Ņenaševa (Progresīvie) atgādināja, ka grozījumus Saeima skatījusi jau 2023. gadā, taču atbalstu panākt neizdevās. Viņa norādīja, ka budžeta sabalansēšana būs jaunās Finanšu ministrijas atbildība. Klotiņš piebilda, ka Nacionālā apvienība un deputāts Uģis Mitrevics līdzīgu projektu iesniedza arī 2025. gada septembrī, taču tas esot palicis komisijas atvilktnē, kuru tolaik vadīja Progresīvie. Viņš arī minēja, ka otrajā lasījumā varētu noteikt spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā fiskālās iespējas.

Juris Viļums (AS), viens no iesniedzējiem, atzina, ka nebalsos par projektu tieši trūkstošo 20 miljonu eiro dēļ, jo tas nebūtu īstenojams no 2027. gada 1. janvāra. Viņš norādīja, ka valsts par iepriekšējo periodu fondā esot iemaksājusi 56 miljonus eiro, bet atguvusi tikai 17 miljonus. Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), bijusī tieslietu ministre, uzskatīja, ka lielākā daļa parādnieku ir darbspējīgi, taču nevēlas maksāt.