Rumānijas parlamenta apakšpalāta apstiprina likumprojektu par apvienošanos ar Moldovu
Rumānijas parlamenta apakšpalāta, izmantojot klusās pieņemšanas procedūru, apstiprinājusi likumprojektu par valsts apvienošanos ar Moldovu. Tagad dokuments nonāks Senātā.
/nginx/o/2024/09/08/16344825t1h842b.jpg)
Rumānijas parlamenta apakšpalāta ir apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz Rumānijas un Moldovas apvienošanos. Kā vēsta vietējie mediji, iniciatīva tika pieņemta, izmantojot tā dēvēto klusās pieņemšanas procedūru – tā kā 45 dienu laikā likumprojekts netika izskatīts vai noraidīts plenārsēdē, tas automātiski uzskatāms par apstiprinātu.
Dokumenta tekstā teikts, ka Rumānijas parlaments pieņem lēmumu par apvienošanos ar Moldovas Republiku un pilnvaro valdību nekavējoties sākt sarunas ar Kišiņevas varasiestādēm, lai galīgi noformētu apvienošanos. Nākamais solis būs likumprojekta izskatīšana parlamenta augšpalātā – Senātā.
Moldovas prezidente Maija Sandu janvārī atklāti pauda atbalstu apvienošanās idejai. Intervijā britu podkāstam viņa norādīja, ka referenduma gadījumā balsotu par apvienošanos ar Rumāniju. Sandu vairākkārt apsūdzējusi Maskavu mēģinājumos iejaukties Moldovas iekšpolitikā, uzsverot, ka mazai valstij kļūst arvien grūtāk pastāvēt kā demokrātijai un suverēnai valstij, kā arī pretoties Krievijai.
Pēdējos gados Moldovā, īpaši kopš Krievijas kara Ukrainā, pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas atbalsta apvienošanos ar Rumāniju. Martā veiktā aptauja liecina, ka Moldovā šo ideju atbalsta 42% iedzīvotāju, bet 47% ir pret. Rumānijā atbalsts ir krietni lielāks – 72% iedzīvotāju ir gatavi balsot par apvienošanos.
Vairāk nekā trešdaļa no aptuveni 2,4 miljoniem Moldovas iedzīvotāju ir arī Rumānijas pilsoņi. Rumānija ir Moldovas galvenais tirdzniecības partneris un palīdzējusi tai samazināt enerģētisko atkarību no Krievijas, pieslēdzoties Eiropas energotīkliem.


