Rucavas mežā nocirsti vismaz 377 gadus veci koki, lai arī vērtīgais biotops bijis zināms
Rucavas apkaimē nocirsta mežaudze ar vismaz 377 gadus vecām priedēm, kaut arī teritorijā bija reģistrēts aizsargājams biotops un retu sugu atradnes. Delfi vērsies pie atbildīgajām institūcijām pēc skaidrojuma.
Latvijas Dabas fonds pagājušajā nedēļā publiskojis informāciju par Rucavas apkaimē nocirstu senu mežaudzi, kurā auguši vismaz 377 gadus veci koki. Ziņa izraisījusi plašu rezonansi, jo mežs Latvijā vienlaikus tiek uztverts kā nozīmīga dabas vērtība un kā resurss, kas būtiski ietekmē valsts eksportu un mežsaimniecības nozari.
Par notikušo izcirtumu dabas eksperti uzzinājuši, kad devušies apsekot teritorijā zināmu melnā stārķa ligzdošanas vietu. Izrādījies, ka koks, kurā atradusies ligzda, bijis viens no daudzajiem ļoti veciem kokiem mežaudzē. Ornitologs Māris Strazds no cirsmas izņēmis vienas nocirstas priedes stumbra ripu un, saskaitot gadskārtas, noteicis, ka koks sācis augt ap 1649. gadu, tātad bijis vismaz 377 gadus vecs. Līdzīgs vecums — ap 370 gadiem — konstatēts vairākām citām nocirstajām priedēm.
Kas apsaimniekoja mežu
Mežaudzi apsaimniekojusi Meža pētīšanas stacija — publiska aģentūra, kas darbojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā.
Jau pirms ciršanas darbu sākšanas dabas datu sistēmā "Ozols" šajā vietā bijis reģistrēts Eiropas Savienības nozīmes biotops "Veci vai dabiski boreāli meži", kā arī norādes par īpaši aizsargājamu sugu atradnēm teritorijā.
Delfi vērsies pie atbildīgajām institūcijām, lai noskaidrotu, kā šādā teritorijā ciršana varējusi tikt atļauta, kas par tajā esošajiem biotopiem un aizsargājamo sugu atradnēm zinājis pirms darbu sākšanas un kāpēc šī informācija nav bijusi pietiekama, lai izcirtumu apturētu. Valsts meža dienests norādījis, ka ciršanai bijusi izsniegta atļauja un ka par dabas vērtībām teritorijā bijis zināms.
