Ross Makelvijs par jaunu dokumentālo filmu, kas dzimusi no dēla nāves

Dokumentālists Ross Makelvijs, pazīstams ar 1986. gada filmu "Shermana gājiens", sākotnēji iecerēja vieglu, pašironisku projektu — sekot līdzi tam, kā Holivudas producents pārvērš viņa veco dokumentālo filmu par spēlfilmu. Taču darba gaitā viņa dēla Edriana garīgā veselība pasliktinājās, viņš kļuva atkarīgs no opioīdiem un 27 gadu vecumā nomira no fentanila pārdozēšanas Makelvija mājas vannasistabā Bostonā.

No komēdijas uz sēru filmu

Pēc dēla nāves Makelvijs uz gadu pārtrauca darbu, lai atgūtos. Viņš nolēma nemest vecās iecerē — par Holivudas remeika tapšanu, kas galarezultātā tika pārveidota no komēdijas par drāmas miniseriālu, sitkomu un visbeidzot operu —, bet apvienot to ar jaunu, personiskāku stāstu. Tā tapa filma "Remake", kurā Makelvijs vēršas pie sava mirušā dēla, pārlūkojot gadu desmitiem ilgi uzkrāto mājas video arhīvu.

Makelvijs dēlu filmēja kopš zīdaiņa vecuma, cenšoties uztvert nozīmīgus dzīves pavērsienus. Filmā redzams arī agrāks materiāls, kurā Edrians atbalsta tēva Holivudas projektu un pats aicina viņu uzņemt vairāk komerciālu filmu.

Vainas sajūta un mākslinieka atbildība

Režisors atzīst, ka pēc dēla nāves sācis citādi vērtēt savu 2011. gada filmu "Photographic Memory", kurā attēlojis Edrianu kā problemātisku, taču noturīgu jaunu cilvēku. Viņš pieļauj, ka filma un ar to saistītā uzmanība, tostarp dalība Venēcijas kinofestivālā, varēja radīt dēlam maldīgu priekšstatu par neievainojamību un netieši veicināt turpmāku atkarību.

Makelvijs filmā atgriežas arī pie citiem "Shermana gājiena" varoņiem, tostarp savas bijušās skolotājas Čārlīnas Svonsijas, kura kādreiz kļuva par kulta figūru, taču tagad cieš no demences un vairs neatceras filmu.

79 gadus vecais režisors saka, ka vēlas uzņemt vēl vienu, vieglāku filmu, taču pagaidām jūt vajadzību atpūsties no vēlmes visu dzīvē pārvērst par mākslu.