Rosņeftj meklē pretgaisa lielgabalu apkalpes Samaras naftas pārstrādes rūpnīcas aizsardzībai pret droniem

Krievijas valsts naftas uzņēmums Rosņeftj ir izsludinājis vakances pretgaisa lielgabalu un bruņumašīnu apkalpēm, kas aizsargātu naftas pārstrādes rūpnīcu Samarā, Krievijas dienvidos, pret Ukrainas droniem. Par to piektdien, 9. oktobrī, vēstīja trimdā strādājošais mediju izdevums Vyorstka. Tas liecina, ka uzņēmumi karā pret Ukrainu aizsardzību pret droniem organizē arī paši.

Sludinājumi bija ievietoti Krievijas darba meklēšanas vietnē HeadHunter. Tajos meklēja darbiniekus, kas apkalpotu padomju laika pretgaisa lielgabalus un kājnieku kaujas mašīnas Rosņeftj Kuibiševas rūpnīcas adresē. Šī Volgas krastā esošā rūpnīca kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir vairākkārt kļuvusi par uzbrukumu mērķi.

Pienākumi un atalgojums

Pretendentu pienākumos bija ietverta gaisa mērķu notveršana un rūpnīcā izvietoto bruņumašīnu uzturēšana kaujas gatavībā. Norādītais atalgojums bija 249 000 rubļu mēnesī (2938 ASV dolāri), ieskaitot algu, reģiona gubernatora piemaksas un militārās rezerves izmaksas. Kandidātiem piedāvāja arī dzīvesvietu kopmītnē, trīsreizēju ēdināšanu un obligāto veselības un dzīvības apdrošināšanu.

Sludinājumi drīz pēc publicēšanas tika noņemti un arhivēti, bet HeadHunter norādīja, ka darba devējs pieteikumus vairs nepieņem, teikts Vyorstka ziņojumā.

Plašāks konteksts

Krievijas ietekmīgākā uzņēmēju lobija organizācija šā gada maijā pastāstīja prezidentam Vladimiram Putinam, ka rezervistu piesaiste lielu uzņēmumu apsardzei ir sarežģīta, jo viņus regulāri pārceļ uz citiem objektiem. Krievijas uzņēmumi 2026. gada pirmajā pusgadā pretdronu aizsardzībai iztērējuši vairāk nekā 441 miljonu rubļu (5,3 miljonus ASV dolāru) — vairāk nekā sešas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Augustā Putins parakstīja dekrētu, kas ļauj valstij uz laiku pārņemt pārvaldību stratēģiski svarīgos objektos, ja to operatori netiek galā ar aizsardzību pret Ukrainas uzbrukumiem vai ātru bojājumu novēršanu. Tas attiecas uz rūpniecības, sakaru, transporta un loģistikas objektiem, kas uzskatīti par svarīgiem nacionālajai drošībai un ekonomiskajai stabilitātei. Vēlāk Putins norādīja, ka dekrētam „nav nekāda sakara ar plāniem nacionalizēt” privātīpašumu.