Rinkēvičs: pierādījumu tiešam Krievijas iebrukumam NATO valstī nav, taču jābūt modriem

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu žurnālistiem sacīja, ka Latvijas rīcībā šobrīd nav faktu vai pazīmju par iespējamu tiešu Krievijas iebrukumu kādā no NATO dalībvalstīm. Vienlaikus viņš atgādināja, ka Igaunijā apstiprināts — pagājušajā mēnesī Tallinā notikusī aizdedzināšana uzņēmumā "Milrem Robotics" bijusi Krievijas specdienestu organizēta sabotāža. Līdzīgi gadījumi konstatēti arī citās valstīs.

Rinkēvičs neizslēdza, ka šādos incidentos kādreiz varētu iet bojā cilvēki, kas radītu pavisam citu situāciju. Viņš uzsvēra, ka sabiedrība jau ilgstoši tiek informēta par iespējamiem provokāciju un kiberuzbrukumu riskiem un aicināja iedzīvotājus par aizdomīgām situācijām ziņot atbildīgajiem dienestiem.

Pēc prezidenta vērtējuma, Krievijai attiecībā uz Latviju šobrīd ir divi mērķi — atturēt valsti no atbalsta sniegšanas Ukrainai un radīt sabiedrībā nedrošības sajūtu. Viņš atzīmēja, ka izpratne par šiem mērķiem nostiprinās arī citās valstīs.

SAB brīdina par pieaugošiem draudiem

Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris intervijā LETA teicis, ka Krievija, nespējot uzvarēt karu Ukrainā, paaugstina likmes Eiropā, un nevar izslēgt arī civiliedzīvotāju upurus. Rinkēvičs šo vērtējumu neuzskata par radikāli jaunu, atgādinot, ka par nepieciešamību būt modriem brīdināts jau iepriekš.

Zviedris norādīja, ka Krievijas hibrīddraudi ietver kiberuzbrukumus, sabotāžas un informatīvo karu, kā piemērus minot sprāgstvielām pildītus dronus Leipcigas lidostā un uzbrukumus dzelzceļa līnijām, kā arī pieminekļu apgānīšanu un Okupācijas muzeja dedzināšanu Latvijā.

Premjers Andris Kulbergs uzsvēra, ka Latvija labi izprot Krievijas draudus un tāpēc ievērojami vairāk iegulda drošībā un aizsardzībā nekā daudzas Rietumeiropas valstis. Zviedris atgādināja, ka uz Saeimas vēlēšanu laiku Latvija lūgusi Vāciju dislocēt četrus NATO iznīcinātājus, lai novērstu iespējamas provokācijas gaisa telpā.