Rinkēvičs: par piedzīvotajām represijām jārunā skaļi

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vēstījumā 27. Latvijas politiski represēto personu salidojuma dalībniekiem Ikšķilē norādījis, ka atmiņas par 1941. un 1949. gada represijām mūsdienās var šķist neticamas un pat neiedomājamas, taču tās patiešām notikušas un piedzīvoto nedrīkst aizmirst.

Prezidents uzsvēris, ka par šo pieredzi ir jārunā, un tieši skaļi — gan pašiem represētajiem, gan viņu ģimenēm, jo šīs liecības ir nozīmīga Latvijas vēstures daļa. Viņš atzīmējis, ka reizēm citas varas nodarītās pārestības ir bijušas tik smagas, ka pat klusums kļūst runājošs.

Pateicība par stāstīšanu

Rinkēvičs pateicies visiem, kas turpina dalīties savos stāstos par piedzīvoto Sibīrijas nometnēs, uzsverot, ka tas ir īpaši svarīgi jaunajai paaudzei. Prezidents norādījis, ka tieši ar represēto ieguldījumu Latvija atguva savu brīvību, un valsts kopīgais uzdevums šobrīd ir sargāt neatkarību, ko palīdz apzināties represēto pieredze.

Saeimas priekšsēdētājas uzruna

Salidojuma dalībniekus uzrunājusi arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, sakot, ka politiski represēto cilvēku likteņi un viņu nesalaužamā ticība Latvijai ir kļuvuši par valsts vēstures un sirdsapziņas neatņemamu daļu. Viņa pateikusies par uzticību valstij laikā, kad tā prasīja augstu cenu.

Mieriņa piebildusi, ka valsts pienākums ir turpināt atjaunot vēsturisko taisnīgumu pret represētajiem, un norādījusi, ka nesen Saeimā pieņemtie likumu grozījumi šo procesu stiprina. Pēc viņas vārdiem, tas ir valsts cieņas apliecinājums cilvēkiem, kas cieta par Latvijas brīvības ideju un cilvēka cieņu.