Randlane: nodokļu maksātāja uzticību valstij nevar panākt ar likumu, tai vajadzīgi pamatoti lēmumi
Igaunijas pētniece Kerli Randlane raksta, ka valdības solītā atbildīgā un godīgā budžeta politika būs ticama tikai tad, ja valsts spēs pamatot savus lēmumus par nodokļiem un to tērēšanu. Igaunijas nākamā gada budžeta projekts tagad nonācis Rīgikogu izskatīšanā.
Igaunijas Rīgikogu šobrīd izskata nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, ko premjerministrs Kristens Mihals raksturojis kā atbildīgu un godīgu pret valsts nākotni. Pētniece Kerli Randlane uzsver, ka šādam apgalvojumam jābūt pamatotam ar konkrētiem skaidrojumiem, nevis tikai solījumiem.
Septembra sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka valdībai uzticas 39%, bet parlamentam — 36% Igaunijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam, policijai uzticas 83%, bet Aizsardzības spēkiem — 66% iedzīvotāju. Zemāka uzticība politiskajām institūcijām gan automātiski nenozīmē neuzticēšanos valstij kopumā.
Kas veido uzticību
Pēc Randlanes teiktā, uzticību valstij nosaka trīs faktori — kompetence, labvēlība un principialitāte. Nodokļu maksātājam ir tiesības sagaidīt skaidrojumu, kāpēc budžetā izvēlētas konkrētas prioritātes, kam tās nāk par labu un kam uzliek lielāku slogu. Ja tiek solīti labāki pakalpojumi vai zemāki nodokļi, jāpaskaidro, no kurienes nāks līdzekļi un no kā tādēļ nāksies atteikties.
Uzticība nenozīmē automātisku piekrišanu katram valdības lēmumam — cilvēks var saprast nodokļu nepieciešamību, tomēr uzskatīt to sadali par netaisnīgu. Randlane norāda, ka nodokļu samaksas gatavība mazinās arī tad, ja godīgi maksātāji redz citus izvairāmies no nodokļiem bez sekām.
Ietekme uz ekonomiku
Darba devēju centrālās savienības pārstāvis Rauls Arons uzsvēris, ka biežas nodokļu izmaiņas mazinājušas gan patērētāju pārliecību, gan uzņēmēju uzticību Igaunijas biznesa videi. Randlane piebilst, ka arī plānotā energonesēju akcīzes nodokļa paaugstināšana nākamgad prasa skaidrojumu — ja no tās atsakās, jāparāda, kuri izdevumi tiks samazināti vai kā citādi tiks segts budžeta iztrūkums.
