Putins zaudē kontroli pār Krievijas eliti – arvien skaļāk runā par sakāvi
Krievijas valdošajā elitē pieaug neapmierinātība ar kara gaitu, un arvien biežāk publiski tiek atzītas valsts grūtības. Ekonomiskās problēmas un Ukrainas triecieni veicina šo tendenci.
Saskaņā ar medija "Jauns.lv" ziņoto, Krievijā pieaug neapmierinātība ar karu Ukrainā, un valdošās elites pārstāvji arvien atklātāk pauž bažas. Par to liecina vairāku ietekmīgu personu izteikumi, kā arī ekonomiskās grūtības, ar ko saskaras valsts.
Bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks un opozicionārs Vladimirs Milovs, kurš pašlaik dzīvo trimdā, norādījis, ka situācija valstī strauji pasliktinās. Viņš atzīmējis, ka publiski arvien biežāk tiek atzīts, ka valsts nonākusi nopietnās grūtībās.
Īpaši zīmīgs ir "Sberbank" vadītāja Germana Grefa izteikums. Grefs, kurš bija ekonomikas ministrs Putina pirmo prezidentūras termiņu laikā un joprojām tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem ekonomikas pārstāvjiem, nesen paziņojis, ka galvenā prioritāte ir pēc iespējas ātrāka karadarbības izbeigšana. Viņš uzsvēris, ka šobrīd diez vai ir kāds, kuru uztrauktu kas vairāk par to.
Neapmierinātību veicina vairāki faktori: ekonomiskās grūtības, degvielas deficīts, inflācijas pieaugums, Ukrainas triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un lielie Krievijas armijas zaudējumi. Ukrainas panākumi tālas darbības bezpilota lidaparātu un raķešu tehnoloģijās rada papildu spiedienu, jo triecieni arvien biežāk skar mērķus okupētajā Krimā un Krievijas teritorijā.
Kara sekas arvien vairāk izjūt arī Krievijas iedzīvotāji – tie saskaras ar degvielas piegāžu traucējumiem, cenu kāpumu, rindām degvielas uzpildes stacijās un biežāk atsakās no atpūtas Krimā.
Analītiķi pieļauj, ka Vladimirs Putins, visticamāk, saņem izkropļotu informāciju par reālo situāciju frontē. Kā piemērs minēta nesen noplūdusi Krievijas Aizsardzības ministrijas karte, kurā kā "ieņemtas" bija atzīmētas apdzīvotās vietas, kas patiesībā joprojām atradās pilnīgā Ukrainas spēku kontrolē.
