Putins un Tramps – abi iesprogoti zaudējošos konfliktos, norāda analītiķis

Rakstā The Guardian publicētajā analīzē Rafaelē Behrs velk paralēles starp Krievijas karu Ukrainā un ASV centieniem gāzt Irānas režīmu, norādot, ka abos gadījumos autoritāri līderi ir nonākuši situācijā, kuru nevar uzvarēt, bet arī nevar pabeigt bez zaudējuma izskata. Putina "īpašā militārā operācija", kurai bija jāieņem Kijiva dažu nedēļu laikā, ir ilgāka par Pirmo pasaules karu, un tā ir iztērējusi triljonus rubļu un prasījusi simtiem tūkstošu dzīvību bez būtiskas teritorijas ieguvuma. Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām un inflācija skaidri parāda Krievijas sabiedrībai, ka karš nav veiksmīgs. Oficiālās aptaujas liecina par Putina atbalsta kritumu, lai gan tas ir interpretējams kā frakciju cīņa režīmā. Tikmēr Tramps, līdzīgi kā Putins, nespēj atzīt savu kļūdu Irānas jautājumā, jo tas apdraudētu viņa paštēlu. Tramps neņem vērā militāros ierobežojumus un ekspertu brīdinājumus, ka Irāna var slēgt Hormuza šaurumu ar smagām ekonomiskām sekām. Rezultātā Trampa administrācija ir iestrēgusi sarunās ar Teherānu, kas mazina uzmanību Ukrainai. Tas paver ceļu lielākai Eiropas lomai, īpaši pēc Viktora Orbāna zaudējuma Ungārijas vēlēšanās. Nesenā ES ārlietu ministru sanāksmē apspriests miermīlības process, un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ir uzņēmis Ukrainas un citu Eiropas līderu samitu. Tomēr Eiropas militārais atbalsts joprojām ir nepietiekams. Behrs norāda, ka Krievijas ultranacionālisms un MAGA kustība vienojas nicinājumā pret Eiropu, taču liberālā demokrātija ir izturīgāka, pateicoties tās iestāžu pluralismam. Kamēr ASV konstitucionālās garantijas vēl var labot situāciju, Krievijā tas nav iespējams. Secinājums: Eiropas demokrātijām jāpierāda, ka to sistēma ir stiprāka praksē, atbalstot Ukrainu.